Kamēr Rietumi cenšas saglabāt vienotu fronti pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, Eiropas Savienības (ES) dalībvalstis Centrāleiropā un Austrumeiropā ir kļuvušas par vienu no kontinenta morāles balsīm, sūtot Ukrainai ieročus un humāno palīdzību, vienlaikus uzņemot bēgļu plūsmas.
Ukrainas kaimiņvalsts Polija, iespējams, ir bijusi visredzamākā - pēdējās nedēļās tā uzņēma gan ASV prezidentu Džo Baidenu, gan viceprezidenti Kamalu Harisu, vienlaikus uzņemot vairāk nekā divus miljonus bēgļu, tomēr ģeogrāfiskais novietojums nav vienīgais faktors, kas nosaka, kura valsts ir frontes līnija.
Lai gan Čehija atrodas Eiropas centrā un tālu no ES austrumu robežas, tās jaunā valdība - kopā ar trim Baltijas valstīm, Poliju un Apvienoto Karalisti - uzsāka ieroču piegādi ukraiņiem, kad lielākā daļa ES dalībvalstu vēl vilcinājās. Turklāt šobrīd tur dzīvo aptuveni 200 000 ukraiņu bēgļu.
Domnīca “Atlantic Council” sarunā ar Tomāšu Požaru, kurš ir P. Fialas galvenais padomnieks ārlietu jautājumos, nonāca pie sešām galvenajām vadlīnijām par Eiropas turpmākajiem soļiem attiecībā uz sadarbību ar Ukrainu.
Eiropai jāturpina sniegt atbalstu Ukrainai
Eiropas vissvarīgākais uzdevums ir turpināt sniegt Ukrainai militāru atbalstu, jo īpaši prettanku un pretgaisa ieročus. Šeit ir svarīgs daudzums un laiks, un tuvākās nedēļas, visticamāk, būs izšķirošas šajā karā. Ukraiņi ir apņēmības pilni, taču bez Rietumu atbalsta viņi nevarēs sakaut Krievijas armiju.
Stingrākas sankcijas Krievijai
Eiropai arī jāturpina uzstāt uz stingrākām sankcijām pret Kremli, jo līdzšinējie centieni šķiet diezgan efektīvi. ES joprojām ir daudz iespēju, kas ir pieejamas arī enerģētikas jomā, bet, tā kā dažas dalībvalstis aicina uz atturību, tūlītējs uzdevums ir novērst nepilnības, piemēram, tās, kas atvieglo sankciju apiešanu, izmantojot trešo pušu struktūras. Un, ja nepieciešams, būtu jāpiedāvā sestā vai pat septītā sankciju pakete. Galvenais ir atcerēties, ka, turpinot darījumus ar Krieviju, Kremlis var finansēt savu karu, tādējādi radot papildu slogu, kas Eiropai būs jāuzņemas nākotnē - sākot ar bēgļu uzņemšanu un beidzot ar izmaksām par izpostītās Ukrainas stabilizāciju un atjaunošanu.
Plāns, kā Ukrainai atjaunot valsti
Ukrainai ir vajadzīgs plāns, kā atjaunot valsti. Papildus tūlītējām Ukrainas iedzīvotāju humānajām vajadzībām Eiropai jau tagad ir jāsāk domāt par notikumiem pēc kara. Pat ja mums vēl nav skaidra priekšstata par galīgo postījumu apmēru, vai pat par galīgo valsts ģeogrāfisko teritoriju, visticamāk, būs nepieciešams Maršala plāna mēroga palīdzības pasākumu kopums.
Briseles samitā Eiropas līderi apsprieda ES atveseļošanas fondu Ukrainai – līdzīgu tam, kas tika izveidots 2020. gadā pandēmijas laikā. ES kopā ar NATO un partneriem no Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas būtu jāorganizē konference. Francijai kā Eiropadomes vadītājai līdz jūnija beigām jau tagad būtu jāsāk likt pamatus, ko Čehijas Republikai būtu jāturpina, kad tā vēlāk pārņems rotējošo prezidentūru. Rekonstrukcijas panākumi savukārt varētu parādīt liberālās demokrātijas vērtību - jo īpaši, ja Eiropā kritīs jauns dzelzs priekškars.
Ukrainas un Rietumu sadarbības sistēma
Kijivai ir jāpanāk jēgpilna sadarbības sistēma ar Rietumiem, lai gan Ukrainas iestāšanās NATO šķiet maz ticama. Šobrīd ir skaidrs, ka Ukraina ir pelnījusi kandidātvalsts statusu ES, tomēr pievienošanās ir ilgs process ar daudziem politiskiem un administratīviem šķēršļiem, kas jāpārvar. Lai gan ukraiņiem ir jāsaprot, ka īsāko ceļu nav, Kijivai tomēr vajadzētu drīz kaut ko iegūt. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāizdomā paātrināta īpašā partnerība Ukrainai, kas būtu daļa no bloka vispārējās pārstrukturēšanas pēckara periodam. Taču šim jaunajam formātam ir jābūt uzticamam: Rietumbalkānos jau ir redzamas ieilgušā pievienošanās ES procesa sekas, jo valstis ir sākušas meklēt alternatīvus patronus, vienlaikus atkāpjoties no savām reformām.
Patvērums un palīdzība Krievijas armijas dezertieriem
Eiropai būtu jāpiedāvā patvērums un humānā aizsardzība Krievijas karavīriem, kuri gatavi padoties. Šodien tiem, kuri nevēlas cīnīties pret saviem Ukrainas kaimiņiem, ir trīs briesmīgas iespējas: nāve, sagūstīšana Ukrainā vai bargs cietumsods Krievijā. Eiropai jāpiedāvā alternatīva, kas līdzinātos pagaidu humānajam patvērumam. Šādi priekšlikumi būtu pievilcīgāki jaunajiem karavīriem, nevis virsniekiem, un pat vislabākajā gadījumā to skaits, kas izmantos šo iespēju, nebūs tūkstošos. Taču pat simtiem ir nozīme, jo tas ir spēcīgs humānisma žests - demoralizētajai Krievijas armijai pasniegta roka.
Diplomātiskā klātbūtne Ukrainā
Triju premjerministru brauciena uz Kijivu pozitīvā ietekme uzsver to, cik svarīga ir diplomātiskā klātbūtne uz vietas. Visām ES dalībvalstīm, kas ir atsaukušas savu diplomātisko korpusu no Ukrainas, būtu jāapsver iespēja nosūtīt viņus atpakaļ uz Kijivu. Tas nav tikai solidaritātes žests. Lai gan diplomātiskais darbs bija grūts, tas tomēr bija iespējams - un ļoti vērtīgs.
Vai Austrumi ir jaunie Rietumi?
Kā savā 2019. gada grāmatā “The Light that Failed” norādīja Ivans Kravstevs un Stīvens Holmss, Austrumeiropa kopš 1989. gada lielākoties atdarināja Rietumus. Pēc aukstā kara laikā galvenais mērķis Austrumos bija kļūt par jaunajiem Rietumiem gan politiski, gan ekonomiski un gan sociāli. Tā lielākoties bija vienvirziena ietekmes plūsma.
Nesen publicētais M. Moravecka desmit punktu plāns Ukrainas "glābšanai" galvenokārt koncentrējas uz ierobežojošiem pasākumiem pret Krieviju un ierosina konkrētus soļus, kurus var īstenot gandrīz nekavējoties. Cita starpā tie ietver visu Krievijas banku izslēgšanu no SWIFT sistēmas, Krievijas kuģu ienākšanas ES ostās bloķēšanu, vīzu atcelšanu visiem krieviem un pilnīgu karam izmantojamu tehnoloģiju eksporta aizliegumu.
Viņa priekšlikumi izrietēja no trīs premjerministru sarunām ar V. Zelenski Kijivā un tika apspriesti ar čehiem un slovēņiem, kuri neparakstījās zem M. Moravecka plāna, bet to atbalsta. Lai gan daudzi no šiem pasākumiem vēl nav pieņemami atsevišķām ES dalībvalstīm, galvenokārt negatīvās ietekmes uz ekonomiku, diskusija tagad ir iespējama. Turklāt daži no šiem punktiem jau tika izskatīti pagājušajā nedēļā Briselē notikušajā Eiropadomes sanāksmē.
Tas nebūtu bijis iespējams vēl pirms dažiem mēnešiem, kad šādi priekšlikumi tiktu uzskatīti par pārāk radikāliem.
"Eiropai ir jāsaprot, ka, ja tā zaudēs Ukrainu, tā nekad vairs nebūs tāda pati," pēc vizītes Kijivā sociālajā tīklā “Twitter” rakstīja M. Moraveckis. "Tā vairs nebūs Eiropa. Tā drīzāk būs uzvarēta, pazemota un nožēlojama.”
