Pie Ukrainas dienvidrietumu robežas esošajā separātiskajā republikā, kas atbalsta Krieviju ir novecojuši ieroči un nemotivēti kaujinieki. Piedņestra, 400 kilometrus gara zemes josla starp Ukrainu un Moldovu, ir piesaistījusi militāro analītiķu uzmanību, jo Krievijas spēki tai tuvojas, taču bažas, ka tā varētu iesaistīties karā, var būt pārspīlētas, "Defense News" sacīja eksperti.
Teritorija palika lojāla Krievijai 90. gadu sākumā, kad tās divas lielākās kaimiņvalstis, kuras ir abas bijušās padomju republikas, Aukstā kara beigās ieguva neatkarību no Maskavas. Kopš tā laika Piedņestra, kas oficiāli ietilpst Moldovā, ir neatzīta valstsvienība ar 300 000 iedzīvotāju, kas pretendē uz autonomiju, bet saņem bezmaksas Krievijas gāzi un uztur aptuveni 1300 karavīru lielu militāro spēku.
Tagad, kad Krievija pamazām virzās uz rietumiem uz Ukrainu un, iespējams, cenšas ieņemt netālo Odesu, ir pieaugušas spekulācijas, ka Krievijas karaspēks virzīsies uz Piedņestru un izmantos to kā atspēriena punktu turpmākām operācijām Ukrainā vai pat iebrukumam Moldovā.
Uz papīra Piedņestra izskatās kā ideāla vieta prezidenta Vladimira Putina karaspēkam, lai to ieņemtu. Tajā atrodas ne tikai prokrieviski noskaņotu karavīru garnizons, bet arī 20 000 tonnu ieroču, no kuriem lielāko daļu Krievijas bruņotie spēki tur bija noglabājuši 90. gadu sākumā, kad Krievija atkāpās no Moldovas.
Moldovas ārlietu ministrs Niku Popesku teica, ka ieroču noliktava atrodas Kobasna ciematā pie Ukrainas robežas. Tomēr bruņojuma vecums lielāko daļu no tiem padara nelietojamus mūsdienu konfliktā.
Arī tur izvietotajiem karaspēkam var nebūt lielas jēgas. Lai gan vietējie spēki 1992. gadā izcīnīja īsu neatkarības karu ar Moldovu, kurā gāja bojā 1 000 cilvēku, tiek ziņots, ka šodien viņiem nav lielas vēlēšanās cīnīties.
No 1300 karavīriem, kas pašlaik izvietoti Piedņestrā, 400 piedalās vietējā miera uzturēšanas misijā. No kopējā skaita tikai 50-100 ir Krievijas karavīri, kas nosūtīti no Krievijas, sacīja “Carnegie Europe” domnīcas vecākais pētnieks Tomass de Vāls.
Lielākā daļa pārējo ir vietējie iedzīvotāji, kuriem ir izsniegtas Krievijas pases, portālam “Defense News” teica N. Popesku.
"Viņi tur ir dzimuši, viņiem tur ir mājas, kāpēc viņi gribētu karot?" sacīja bijušais Moldovas premjerministra vietnieks Aleksandru Flenčea.
Lai gan bezmaksas gāze un pensiju piemaksas no Krievijas pēdējos gados ir saglabājušas Piedņestras lojalitāti Maskavai, šis štats ir arī uzņemts Eiropas Savienības brīvās tirdzniecības zonā. Tā pārdod elektroenerģiju Moldovai un ir arī plaukstošs benzīna un cigarešu kontrabandas krustpunkts starp Moldovu un Ukrainu.
Tas viss nozīmē, ka tā ir guvusi labumu no sava neatrisinātā statusa un, lai gan apliecina lojalitāti Krievijai, nav apmierināta ar izredzēm tikt atkal iekļauta Krievijas sastāvā, ja Krievija pārņems Ukrainu, uzskata analītiķi.
