Krievija sarunās ar Ukrainas delegāciju “centusies iztaustīt” Ukrainas gatavību turpināt cīņu

KONFLIKTU ZONAS I 01.03.2022
Sargs.lv/24.Kanal/RBK/Kommersant agresijaBaltkrievijakaršKrievijaUkraina
Agresorvalsts Krievijas un Ukrainas delegāciju sarunas Baltkrievijā
Foto: CHINE NOUVELLE/SIPA/Scanpix

Pirmdien notikušais pirmais sarunu raunds starp Krievijas un Baltkrievijas agresijai pakļauto Ukrirainas delegāciju un agresorvalsts Krievijas valdošās kliķes pārstāvjiem beidzās bez jūtama rezultāta. Politikas analītiķis un trimdā Bulgārijā dzīvojošais bijušais Krievijas Federālā drošības dienesta pulkvedis Genādijs Gudkovs pēc sarunām atzinis, ka to laikā Krievijas puse drīzāk centusies “iztaustīt” un noskaidrot Ukrainas vadības un tautas gatavību turpināt aizsardzības karu.

Saskaņā ar Krievijas medijos atspoguļoto informāciju, sarunās puses pauda pozīcijas, kuras tiks izskatītas to galvaspilsētās. Nākamais sarunu raunds plānots tuvākajās dienās uz Baltkrievijas-Polijas robežas.

Tikmēr Ukraina definē sarunas kā smagas un bez ultimātiem. Tikmēr Krievija norāda, ka ir atrasti atsevišķi punkti, kuros var prognozēt kopīgas pozīcijas.

“Tā bija sava veida “izlūkošana ar kauju,” intervijā Ukrainas televīzijai “24 Kanal” atzina G.Gudkovs. “Viņi gribēja noskaidrot, cik lielā mērā Ukraina ir gatava piekāpties un kādu pazemojumu pieņemt.”

Krievijas delegācijas dalībnieki sarunās bija diktatora Vladimira Putina palīgs Vladimirs Medinskis, ārlietu ministra vietnieks Andrejs Rudenko, kurš agresorvalsts Ārlietu ministrijā  kūrē Krievijas sadarbību ar postpadomju telpas valstīm, aizsardzības ministra vietnieks Aleksandrs Fomins, kurš pārstāvēja Krievijas Aizsardzības ministriju sarunās par drošības jautājumiem ar ASV un NATO šī gada janvāra sākumā, kā arī Krievijas vēstnieks Baltkrievijā Boriss Grizlovs – cilvēks, kuram ir pieredze Minskas Trīspusējā kontaktgrupā. Tāpat Krievijas delegācijā bija iekļauts Valsts Domes Starptautisko attiecību komitejas vadītājs Leonīds Sluckis.

Ukrainas delegācijas dalībnieki bija - delegācijas vadītājs, valdošās partijas “Sluga naroda” pārstāvis Dāvids Arahamija, Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska biroja pārstāvis Mihails Podoļaks, aizsardzības ministrs Oleksijs Rezņikovs, ārlietu ministra vietnieks Nikolajs Točickis, bijušais Minskas Trīspusējās kontaktgrupas Ukrainas delegācijas dalībnieks Andrejs Kostins, kā arī Krimas tatāru kopienas pārstāvis Rustems Umerovs.

Pēc G. Gudkova vērtējuma, Krievija apzināti uz sarunām ar Ukrainu nosūtīja tieši šāda sastāva delegācija. “Medinskis nav tā figūra, kas kaut ko vispār pārstāv. Nedz viņš, nedz citi nav spējīgi formulēt kaut jel kādu priekšlikumu. Šis amatpersonu sastāvs nav tas, kurš ir pilnvarots risināt kaut kādas sarunas par pamieru, kara izbeigšanu vai tā nosacījumiem,” secina eksperts.

G.Gudkovs uzskata, ka sarunu gaitā tās dalībnieki centušies izprast, cik spēcīgi Ukrainas sabiedrība un valdība stāv savās pozīcijās un cik spēcīgu uzbrukumu tā ir gatava atvairīt. “Viņi mēģināja uzzīmēt Ukrainas nācijs psiholoģisko portretu – gatavību tālāk pretoties iebrukumam. 

Eksperts norādīja, ka katru dienu, ko Ukraina un tās bruņotie spēki aizvada, nosargājot savu suverenitāti, nāk par labu Ukrainai. Viņaprāt, Ukraina var uzvarēt šajā karā, jo tās pusē nostājusies teju visa pasaule.

“Putinam ir svarīgi pazemot Ukrainu, bet vienlaikus Putinam vajadzīga arī izeja no šī strupceļa, lai šī karš galu galā neienāktu arī Krievijā,” viņš atzīmēja.
G. Gudkovs atzina, ka šobrīd liela daļa Krievijas bruņoto spēku personālsastāva ir demoralizēta, savukārt Ukraiņu tautai ir izrādījusi aizvien pieaugošu pašapziņu un gatavību kauties par savu valsti.

Sarunās puses pauda pozīcijas, kuras pēcāk tiks izskatītas galvaspilsētās. Nākamais sarunu raunds plānots tuvākajās dienās uz Baltkrievijas-Polijas robežas.

Jāpiebilst, ka sarunas 28.februārī notika uz Krievijas agresijas pastiprināšanas fona. Maskavas pieeja, gatavojot sarunas un tiekoties ar Ukrainas delegāciju, ir runāt un vienlaikus īstenot militāro operāciju ar mērķi iegūt pēc iespējas plašākas teritorijas, nodarīt lielākus zaudējumus, lai ietekmētu Ukrainu psiholoģiski un mēģinātu padarīt to piekāpīgāku turpmākajās sarunās. Šāda pat taktika tika izvēlēta arī 2015. gadā, kad notika Ukrainas spēku ielenkšana un masveida iznīcināšana pie Debaļcevas Krievijas okupētajā Austrumukrainā.

Nav viennozīmīga vērtējuma, vai Krievija reāli vēlas panākt vienošanos ar Ukrainu tuvākajā laikā vai tikai imitē šādu vēlmi. Sarunā ar Francijas prezidentu Emanuelu Makronu V.Putins pauda kopš militārās operācijas sākuma nemainīgas prasības: Krimas kā Krievijas teritorijas atzīšanu no Ukrainas puses, Ukrainas demilitarizāciju un tā saukto denacifikāciju, kā arī neitralitātes statusu Ukrainai.

Baltkrievija mēģina sevi pozicionēt kā būtisku aktoru sarunu procesā ar Ukrainu un Krieviju, īpaši izceļot Aleksandra Lukašenko lomu sanāksmes organizēšanā, cerot uz starptautisko sankciju atvieglošanu kā valstij, kura it kā atbalsta miera centienus. Taču diez vai šie centieni sasniegs, Rietumvalstu pretimnākšanu un sankciju pārskatīšanu iepretim barbariskajam Minskas režīmam. Rietumvalstis aizvien nav aizmirsušas A.Lukašenko rīcību prezidenta vēlēšanu laikā, kad 2020.gada augustā viņš sākotnēji sarīkoja masveida vēlēšanu rezultātu viltošanu, bet pēcāk brutāli izrēķinājās ar demokrātisko opozīciju.

Vienlaikus neatbildēti ir jautājumi par Baltkrievijas tālāko lomu Ukrainas konflikta eskalācijā. Iepriekš Krievija aktīvi izmantojusi Baltkrievijas teritoriju iebrukumu rīkošanai Ukrainā. Otrdien kļuva zināms arī par tiešu Baltkrievijas bruņoto spēku masveida iesaisti Ukrainas konfliktā.