Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes sekretārs Oleksijs Daņilovs aicinājis Rietumus neizdarīt spiedienu uz Kijevu, lai panāktu tā dēvētās Minskas vienošanās izpildi, jo mēģinājumi to īstenot var izsaukt valstī iekšējos nemierus, kas nāktu par labu Krievijai.
Intervijā aģentūrai AP viņš norādījis, ka 2015.gadā Minskā parakstīto vienošanos nepieciešams pārskatīt.
Ar Francijas un Vācijas starpniecību noslēgtā vienošanās, kas Kijevai tika uzspiesta tiešu militāru draudu apstākļos, uzliek Ukrainai par pienākumu nodrošināt Krievijas apbruņoto kaujinieku bandu kontrolē esošajām teritorijām valsts austrumos plašu autonomiju, kā arī garantēt visiem kaujiniekiem, kas bijuši iesaistīti karadarbībā pret Ukrainas armiju, amnestiju.
Vienošanās paredz, ka Ukraina kontroli pār robežu ar Krieviju atgūs vienīgi pēc vietējo vēlēšanu organizēšanas kaujinieku bandu kontrolētajās teritorijās.
Daudzi ukraiņi šo vienošanos uzskata par nacionālo interešu nodevību, un gan prezidents Volodimirs Zelenskis, gan viņa administrācijas amatpersonas atkārtoti aicinājuši to pārskatīt.
Maskava kategoriski atteikusies grozīt Minskas vienošanos un pārmet Rietumiem nevēlēšanos piespiest Ukrainu pildīt tās saistības.
Trešdien Parīzē notika Krievijas, Ukrainas, Francijas un Vācijas pārstāvju tikšanās, lai apspriestu Minskas vienošanās īstenošanas iespējas. Lai gan nekādi taustāmi rezultāti sasniegti netika, tika panākta vienošanās atkārtoti tikties pēc divām nedēļām Berlīnē.
Daņilovs brīdinājis Rietumus, ka spiediens, lai panāktu Minskas vienošanās izpildi, var izsaukt bīstamu nestabilitāti.
Daņilovs aicinājis sākt sarunas par jauna dokumenta izstrādi, ko būtu iespējams reāli īstenot, piebilstot, ka tam vajadzētu "vienkārši piespiest [Krievijas prezidentu Vladimiru] Putinu atvilkt savu karaspēku un tankus".
Šobrīd Krievija ir sakoncentrējusi pie Ukrainas robežām 100 000 vīru lielu karaspēka kontingentu, raisot bažas par jaunu iebrukumu kaimiņvalstī.
Decembrī Maskava izvirzīja Rietumiem ultimātu, pieprasot apturēt tālāku NATO paplašināšanos uz austrumiem, kā arī alianses infrastruktūras demontāžu tā dēvētajās jaunajās dalībvalstīs, atjaunojot stāvokli, kāds pastāvēja uz 1997.gada 27.maiju, tas ir, pirms pirmās NATO paplašināšanās.
Putins piedraudējis, ka gadījumā, ja Maskava nesaņems viņa pieprasītās "drošības garantijas", viņam nāksies īstenot "militāri tehniskus pasākumus".
Taču ASV un citas NATO dalībvalstis paziņojušas, ka šīs prasības ir nepieņemas un nav pat apspriežamas, taču izrādījušas gatavību runāt par ieroču kontroli, raķešu izvietošanu un par pasākumiem savstarpējās uzticības stiprināšanai.
Tomēr, neskatoties uz Maskava atkārtotajiem apgalvojumiem, ka tā neplānojot uzbrukumu kaimiņvalstij, un uz Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska aicinājumiem nesēt "paniku", pēdējo dienu laikā pieaugušas bažas, ka karš ir neizbēgams.
