Ukrainas aizsardzības ministrs Andrijs Tarans noraidījis Krievijas drošības padomes sekretāra Nokolaja Patruševa iepriekš izteiktos pieņēmumus, ka pēc haotiskās atkāpšanās no Afganistānas ASV pametīs likteņa varā arī Ukrainu, vēsta ASV aizsardzības ziņu portāls “Defense News”.
“Es pat negrasos salīdzināt attiecības starp ASV un Ukrainu ar ASV attiecībām ar Afganistānu. Ukraina ir valsts, kas šobrīd karo par savu neatkarību un teritoriālo integritāti. Mums nav nekādu šaubu par mūsu stratēģiskā partnera atbalstu,” teica Ukrainas aizsardzības ministrs.
“ASV saprot mūsu cīņas nozīmību. Ukraina karo par savu neatkarību, tā karo, lai savaldītu Krievijas agresiju,” piebilda A. Tarans.
Ukrainas Aizsardzības ministrs ar šādu viedokli nāca klajā kopējā preses konferencē ar ASV Aizsardzības sekretārus Lojdu Ostinu, kurš ieradies pirmajā Eiropas valstu apmeklējumā pēc tam, kad ASV izveda karaspēku no Afganistānas, tādējādi sekmējot ātru iepriekš ASV valdības atbalstītās valdības krišanu un grupējuma “Taliban” nākšanu pie varas.
Ukraina bija L. Ostina pēdējais pieturas punkts, apmeklējot Melnās jūras reģiona valstis, lai tām paustu ASV atbalstu Krievijas agresijas draudu priekšā.
Savas vizītes laikā Ukrainā, L. Ostins tikās ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un viņam apliecināja nešaubīgo ASV atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai integritātei, norādot, ka šobrīd šķēršļus pilnīgam mieram liek tieši Krievija.
“Defense News” atgādina, ka ASV Eiropas sabiedrotie iepriekš kritizējuši ASV steidzīgo aiziešanu no Afganistānas.
Savukārt Krievijas Drošības padomes sekretārs Nikolajs Patruševs šo situāciju izmantoja, lai atklāti uzbruktu ASV. Augustā intervijā Krievijas laikrakstam “Izvestia” viņš augustā intervijā paziņoja, ka “proamerikānisko režīmu Kabulā neglāba pat tas, ka Afganistānai bija ASV galvenā partnera statuss ārpus NATO.”
“Šāds pat liktenis gaida Ukrainā esošos proamerikāniskā kursa atbalstītājus,” viņš piebilda intervijā laikrakstam “Izvestia”.
Ukraina kopš 2014. gada ir ierauta ilgstošā karā ar Krieviju pēc tam, kad tā nelikumīgi anektēja Ukrainai piederošo Krimas pusslalu un izraisīja karu Ukrainas Austrumos, apbruņojot un tiešā veidā atbalstot tur esošos teroristus. Šādi Krievija izpelnījās starptautisku
Iepriekš V. Zelenskis vērsās pie ASV prezidenta Džo Bidena, lūdzot palielināt militāro palīdzību. ASV Ukrainai piešķīra aizsardzības ieročus, vienlaikus iesniedzot arī savu vēlmju sarakstu, kas ietver pretkorupcijas pasākumu stiprināšanu un cita veida reformas valsts pārvaldē.
Šonedēļ L. Ostins un Pentagona pārstāvji tikās ar Ukrainas partneriem, lai pārrunātu drošības situāciju Melnās jūras reģionā, kā arī reformu ieviešanu Ukrainas bruņotajos spēkos, par kurām Ukrainas un ASV aizsardzības ministri vienojās šovasar Vašingtonā.
Šobrīd gan Ukrainas valdība, gan vairāki ASV likumdevēji vēlas, lai ASV uzsāktu daudz plašākas ieroču piegādes Ukrainai. Tikšanās laikā A. Tarans norādīja, ka šobrīd Ukrainas bruņotajiem spēkiem nepieciešami droši sakaru līdzekļi, kā arī artilērijas radaru sistēmas. Līdz šim ASV Ukrainai piegādājusi bruņotas patruļlaivas dažāda veida operāciju veikšanai Melnajā jūrā.
Ukrainas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka pirmdien, 18. oktobrī Ukraina saņēma savu kārtējo militārās palīdzības sūtījumu no ASV. Tas ietvēra radaru aprīkojumu, augstas precizitātes munīciju, kā arī medicīniskos materiālus.
Šis sūtījums bija daļa no 60 miljonu ASV dolāru vērtās militārās palīdzības programmas, par ko šovasar ilgi gaidītajā tikšanās laikā vienojās Dž. Baidens un V. Zelenskis.
Kopumā Ukrainas atbalstam šogad ASV plāno atvēlēt 400 miljonus ASV dolāru.