Eiropas Savienībai (ES) ir jāsūta skaidrs signāls gan Gruzijas valdībai, gan opozīcijai par politiskā dialoga nepieciešamību izejas meklēšanai no politiskā strupceļa, ES Ārlietu padomes klātienes sanāksmē uzsvēra Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs.
Pirmdien Briselē notika ES Ārlietu padomes klātienes sanāksme, kuras laikā ES dalībvalstu ārlietu ministri pārrunāja situāciju Gruzijā, ES-Krievijas attiecību aktualitātes, kā arī diskutēja par Dienvidu kaimiņiem. Tāpat sanāksmē ministriem notika neformālā diskusija ar ANO augsto pārstāvi cilvēktiesību jautājumos, lai stiprinātu ES un ANO sadarbību cilvēktiesību jautājumos.
Apspriežot situāciju Gruzijā, Latvijas ārlietu ministrs Rinkēvičs apsveica ES pārstāvju mediāciju politiskas spriedzes mazināšanai šajā valstī. Tāpat viņš pauda nostāju, ka ir jāturpina ES puses iesaiste politiskās krīzes risināšanai šajā valstī.
Ārlietu padomes sanāksmes laikā ES ārlietu ministriem notika neformāla diskusija ar ANO Augsto komisāri cilvēktiesību jautājumos Mišelu Bašelē. Rinkēvičs diskusijā ar komisāri pauda viedokli, ka jāturpina aktīvi uzrunāt pieaugošie cilvēktiesību pārkāpumi atsevišķās ANO dalībvalstīs, tai skaitā nodrošinot starptautisko ietvaru šādu pārkāpumu dokumentēšanai un efektīvai izmeklēšanai. ES un dalībvalstīm kopīgi jāstiprina multilaterāla pieeja cilvēktiesību jautājumiem, lai arī nepieļautu ANO Augstās komisāres cilvēktiesību jautājumos biroja (OHCHR) lomas vājināšanu.
Latvijas ārlietu ministrs pauda bažas saistībā ar cilvēktiesību situācijas pasliktināšanos Krievijā, kur arvien vairāk tiek ierobežots neatkarīgo žurnālistu darbs, tiek apcietināti opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības aktīvisti, kā arī brutāli tiek ierobežotas lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) kopienas tiesības Čečenijā. Pēc ministra domām, šie jautājumi būtu jāskata kopā, sadarbojoties OHCHR ar Eiropas Padomi un citām cilvēktiesību organizācijām. Tāpat līdzīga pieeja būtu jāattecina arī uz Baltkrieviju un Ķīnu, kur ir konstatētas problēmas ar cilvēktiesību ievērošanu.
Ārlietu padomes sanāksmē notika diskusija par Dienvidu kaimiņiem, apspriežot prioritāšu ES sadarbībai ar Dienvidu kaimiņvalstīm ieviešanu. Latvijas ārlietu ministrs pauda atbalstu ES iniciatīvām, kas ir vērstas uz Dienvidu kaimiņu izturētspējas un stabilitātes veicināšanu, lai palīdzētu risināt sociālās nevienlīdzības, konfliktu izplatības, migrācijas un citus aktuālos izaicinājumus. Ir svarīgi, lai Eiropas kaimiņattiecību politika tiktu balstīta uz līdzsvaru starp Austrumu un Dienvidu kaimiņiem, teica Rinkēvičs.