Kalnu Karabahā notiekošā bruņotā konflikta laikā sestdien ar raķetēm tika apšaudītas vairākas Azerbaidžānas pilsētas, tai skaitā valsts otra lielākā pilsēta Gendže. Tiek ziņots par vērienīgiem civiliedzīvotāju upuriem.
Raķetes triecienā Gendžei, kas notika dažas stundas pēc Kalnu Karabahas galvaspilsētas Stepanakertas apšaudīšanas, tika sagrautas vairākas dzīvojamēkas. Kāds iedzīvotājs pastāstīja ziņu aģentūrai AFP, ka redzējis septiņu bojāgājušo izvilkšanu no gruvešiem.
Desmitiem glābēju ar sarkanām ķiverēm galvā mēģināja gruvešos atrast izdzīvojušos. Pēc vairāku stundu ilgas meklēšanas viena grupa ienesa ātrās palīdzības mašīnā melnus līķu maisus ar ķermeņu daļām, starp kurām bija galva un roka.
Raķete Gendžē trāpīja agrā sestdienas rītā, kad vairums iedzīvotāju gulēja.
Azerbaidžānas prezidenta Ilhama Alijeva palīgs Hikmats Hadžijevs tviterī paziņoja, ka saskaņā ar "sākotnējo informāciju, tika sagrautas vairāk nekā 20 mājas".
Azerbaidžānas ģenerālprokuratūra paziņojusi, ka raķešu triecienā Gendžei kopumā nogalinātas vismaz 12 civilpersonas, bet vairāk nekā 40 ievainotas.
Gendži ķērušas divas raķetes, kas abas trāpījušas dzīvojamos kvartālos. Cietušas vismaz 20 ēkas, no kurām piecas pilnībā sagrautas.
Meklēšanas darbi gruvešos joprojām turpinās.
Azerbaidžāna apgalvo, ka pilsētu apšaude veikta ar Krievijā ražoto taktisko ballistisko raķešu kompleksu "Elbruss".
Armēnijas Aizsardzības ministrija noliegusi Azerbaidžānas teritorijas apšaudi, apgalvojot, ka to nesot darījuši nedz Armēnijas armija, nedz starptautiski neatzītās Kalnu Karabahas spēki.
Sestdienas rītā arī bija dzirdams spēcīgs sprādziens Mingečeviras pilsētā, kas atrodas uz ziemeļiem no Gendžes. Mingečevira, kurā atrodas stratēģiskas nozīmes dambis, ir aizsargāta ar pretraķešu aizsardzības sistēmu.
Raķetes, kas izšautas uz Mingečeviru pārtvērusi Azerbaidžānas pretgaisa aizsardzības sistēma.
Azerbaidžānas Aizsardzības ministrija piektdien paziņoja, ka armēņu spēku izšauta raķete ceturtdien trāpījusi netālu no Ordubadas, Azerbaidžānas Nahičevānas apgabalā, bet neviens cilvēks nav zaudējis dzīvību.
Armēnijas aizsardzības ministrijas preses sekretāre Šušana Stepanjana noraidīja Azerbaidžānas puses apgalvojumus, uzstājot, ka raķetes uz Nahičevānas apgabalu nav izšautas.
Kalnu Karabahas konfliktā kopš intensīvu kauju atsākšanās 27.septembrī dzīvību zaudējuši 633 armēņu karavīri, bet Azerbaidžānas puse ziņas par saviem kritušajiem nesniedz. Tiek ziņots, ka Azerbaidžānas spēkiem palīdz Turcijas bruņoto spēku virsnieki un Turcijas organizēti kaujinieki no Sīrijas.
Azerbaidžānas un Armēnijas starpā valda naidīgas attiecības kopš pagājušā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem, kad notika karš par galvenokārt armēņu apdzīvoto Kalnu Karabahu.
Kalnu Karabaha, kas padomju laikā bija Azerbaidžānas PSR sastāvā, kopš deviņdesmito gadu sākuma ir "de facto" neatkarīga armēņu republika. Kaut arī kopš PSRS sabrukuma Azerbaidžāna nekontrolē Kalnu Karabahu, tā šo armēņu apdzīvoto reģionu uzskata par savu teritoriju. Arī starptautiskā sabiedrība uzskata Kalnu Karabahu par daļu no Azerbaidžānas un neviena valsts nav atzinusi šo reģionu par neatkarīgu valsti.
Neatkarību Kalnu Karabaha pasludināja 1991.gadā. Tās atdalīšanās no Azerbaidžānas veicināja kara izraisīšanos starp Azerbaidžānu un Armēniju. Karā dzīvību zaudēja aptuveni 35 000 cilvēku, un vairāk nekā miljons cilvēku abās valstīs bija spiesti pamest savas mājas.