Krievija cenšas būtiski palielināt savu ietekmi Ukrainā un citās postpadomju valstīs

To pierāda gan pēdējo mēnešu rezultāti  Minskas formāta sarunu virzībai par konfliktu Austrumukrainā, kā arī Maskavas centieni iedibināt jaunu sarunu formātu citu postpadomju valstu, jeb Krievijas izpratnē - “bufervalstu” politisko nākotni.

Kremlis cenšas izvairīties no atbildības par karu Austurmukrainā

Krievijas pārstāvis Dmitrijs Kozaks un Ukrainas pārstāvis Andrijs Jermaks tikās Minskā 11.martā. Viņi vienojās par jaunu platformu – Konsultatīvo padomi – kas būs daļa no Minskas sarunām. Konsultatīvās padomes formāts paredz attiekties pret Ukrainas valdību un Krievijas apbruņotajiem kaujiniekiem Doņeckas un Luhanskas reģionā kā pret līdzvērtīgiem partneriem Ukrainas iekšējā konfliktā. Savukārt Krievija šajā procesā kļūtu par neitrālu novērotāju (“Eurasia Daily Monitor”, 19.marts).

Tikmēr Ukraiņu pētnieki norāda uz citiem riskiem, ko radīs Jermaka un Kozaka 11.marta tikšanās protokola apstiprināšana. Krimas Tatāru Resursu Centra valdes priekšsēdētājs un Krimas tatāru medžlisa loceklis Eskenders Barijevs skaidro, ka Krievijas atzīšana par neitrālu novērotāju būtiski vājinās Ukrainas pozīcijas. Tas var novest pie diskusijām par sankciju, kas tika noteiktas Krievijai par iebrukumu Ukrainas teritorijā un tās okupāciju, mazināšanu. Ja Ukraina pati atzīs karu Donbasā par iekšēju konfliktu, loģiski tiks secināts, ka nav pamata noteikt sankcijas pret Krieviju

Vienlaikus Ukrainas eksperti baidās, ka tiklīdz Kremlis būs atrisinājis sankciju radītās ekonomiskās problēmas, tas atjaunos savus uzbrukumus un pārņems kontrolē vēl plašākas Ukrainas teritorijas. Tādā gadījumā juridiskā un materiālā atbildība par gandrīz 14 000 bojāgājušo cilvēku Donbasā un reģiona ekonomisko iznīcināšanu tiks nodota Ukrainai. Turklāt Ukrainas pozīcijas starptautiskajās tiesās būs būtiski vājinātas.

Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir simtiem lietu, kas balstītas uz Krievijas upuru liecībām Krimā, tostarp lieta, kas saistīta ar Krimas tatāru medžlisa aizliegšanu. ANO Starptautiskajā tiesā ir lietas pret Krieviju par to, ka tā finansē terorismu un pārkāpj Krimas tatāru un ukraiņu tiesības okupētajā Krimā. Krimas tatāri piedzīvo brutālas represijas no Krievijas Krimas varasiestāžu puses. Ja Krievija netiks atzīta par vieno no konfliktā iesaistītajām pusēm, būs daudz grūtāk pierādīt tās vainu.

Kijevas ieturētā pauze

Tomēr COVID-19 koronavīrusa ārkārtas apstākļi devuši Ukrainas prezidentam Volodimiram Zelenskim nepolitisku attaisnojumu, lai atkāptos no plāna, kuru A. Jermaks 11. martā Minskas kontaktgrupā pieņēma no Krievijas prezidenta pārstāvja D. Kozaka.

Šādus Kijevas attaisnojumu, kas tika pamatots koronavīrusa izraisītajām problēmām, nopietni neuztvēra Kremļa pārstāvji. Tā vietā Maskava apsūdzēja Ukrainas varas iestādes sarunu pārtraukšanā.

Tikmēr Ukrainas valdība un, acīmredzot, arī pats prezidents Volodimirs Zelenskis ir zaudējuši ticību Jermakam, bet A. Jermaks ir zaudējusi iniciatīvu D. Kozakam. Šķiet, ka Zeļenskis ir nonācis strupceļā starp viņa attieksmi pret paša popularitātes reitingiem, kuri nepārtraukti sarūk, un viņa “miera meklējumiem”, kuros prezidents acīmredzot nopietni neizvērtēja vienošanās nosacījumus. Tāpat Ukrainas prezidentu ietekmē ar miera procesu saistītais nervozitātes pieaugums un iespējamais patriotisko grupu protestu vilnis. Pēc Ukrainas parlamenta ārlietu komitejas priekšsēdētāja Oleksandra Merežko teiktā, valdošā Ukrainas parlamenta partija “Tautas kalps” nespēs palīdzēt V. Zelenskim sapulcēt konstitucionālo vairākumu parlamentā, lai atbalstītu Minskas “nolīgumu” īstenošanu. Tāpat arī paša prezidenta partijas iekšējā vienotība saistīta ar vairākiem jautājumiem, tostarp prezidenta administrācijas sarunām ar Krieviju.

Ietekmes centieni pārējās postpadomju valstīs

Savu interešu virzīšana sarunās ar Ukrainu nav vienīgais piemērs, kas apliecina Kremļa centienus pastiprināt savu ietekmi postpadomju telpā. 27.februārī Maskava rīkoja prezentāciju ziņojumam par problēmu risināšanu tā dēvētajās “bufervalstīs”, kurās par ietekmi cīnās Krievija un Rietumi – Azerbaidžānā, Armēnijā, Baltkrievijā, Gruzijā, Moldovā un Ukrainā. Ziņojumā tiek piedāvāts konsolidēt “bufervalstu” atšķirīgo statusu un izveidot jaunu konsultāciju mehānismu reģionālās drošības jautājumos. Tā pastāvīgie locekļi būtu ASV, Krievija un Eiropas Savienība. Tomēr katrai “bufervalstij” būtu tiesības piedalīties kārtējās tikšanās reizēs, ja dienas kārtībā būtu iekļauti jautājumi, kas skar viņu intereses. Vienlaikus dokumentā norādīts, ka Rietumvalstīm un Krievijai vajadzētu pārtraukt īstenot politiskas iniciatīvas, kuru mērķis ir ievilkt “bufervalstis” to ietekmes sfērā.

Kā norāda Moldovas žurnālists Sergejs Ilčenko, teksts būtībā ir diezgan brīvi atstāstīts  ASV domnīcas “RAND Corporation” nesens ziņojums. Tikai tā oriģinālais teksts ir pārveidots Krievijai tīkamā virzienā. Ziņojuma Krievijas versija liek bažīties vienam no vadošajiem ASV pētniekiem Polam Goublam, kurš ir eksperts Eirāzijas jautājumos un ir bijis ASV Valsts departamenta analītiķis. Viņš norāda – ja šis mehānisms Kremļa interpretācijā tiks ieviests, suverēnu valstu likteni izlems svešas varas, ne šo valstu iedzīvotāji.

Goubls skaidro, ka izteikumi, kas lietoti RAND dokumenta Krievijas versijā nenosaka, kas pieņems galvenos lēmumus pretrunīgos jautājumos un, pats svarīgākais – vai valstij, kuras intereses tiks tieši skartas, būs tiesības piedalīties lemšanā. Piedāvātais mehānisms runā tikai par tiesībām piedalīties sanāksmēs, bet ne par iespēju balsot. Kādreizējā ASV Valsts departamenta amatpersona arī norāda, ka nav nekādu garantiju, ka Krievija pildīs aizliegumu mēģināt ”bufervalstis” ievilkt savā ietekmēs sfērā, jo Maskava vairākkārt pārkāpusi starptautiskas vienošanās un tagad pat paredzējusi šādu iespēju savā jaunajā konstitūcijā, nosakot, ka Krievijas likumi ir pārāki. Nopietnās bažas, kuras pauž eksperti, piemēram,  E. Barijevs, V. Portņikovs un P. Goubls rada satraukumu par šādas “samierināšanas politikas” sekām un mudina postpadomju valstu vadītājus neticēt Maskavas “miermīlīgajiem” solījumiem.