Ziemeļkaukāza republikas Krievijas Federācijā jau vēsturiski bijušas vairāku konfliktu un nemieru epicentrā. Kaut arī šobrīd relatīvi mierīgas, “Jamestown Foundation” domnīcas eksperti norāda, ka pēdējā laika notikumi Kremlī šo situāciju varētu mainīt.
2019. gadā nemiernieku aktivitāte Ziemeļkaukāzā turpināja samazināties. Atsaucoties uz “Kavkazsky Uzel”, domnīcas eksperti norāda – gada laikā nemiernieku uzbrukumos tieši ietekmēti 46 cilvēki, no kuriem 32 gājuši bojā. Taču, atsevišķi skatoties uz 2019. gada oktobri un novembri – izdevums reģionā neuzrādīja nevienu vardarbības upuri.
Vardarbīgo situāciju skaita kritums konstatēts jau iepriekšējos gados. 2018. gadā Ziemeļkaukāzā bojā gāja 79 cilvēki, savukārt 2017. gadā bojā gājušo skaits bija vēl augstāks – 134. Bailes, ka pēc “Islāma Valsts” sakāves Tuvajos Austrumos Ziemeļkaukāza kaujinieki varētu atjaunot “džihādu” savā reģionā, tomēr neīstenojās. Tieši otrādi – statistika liecina, ka vardarbība reģionā pat samazinājusies. Katru gadu vardarbīgo grupējumu izraisīti nāves gadījumi arvien samazinās, norāda “Jamestown Foundation”.
2019. gadā nerimstošas aktivitātes bija novērojamas saistībā ar administratīvās robežas izmaiņām starp Ingušiju un Čečeniju, kad vairākas reizes protestos vienojās Ingušijas iedzīvotāji. 2018. gada rudenī notikušo protestu Krievijas autonomajā republikā federālās varasiestādes pārtrauca, aizturot tā organizatorus. Dučiem ingušu tautas vecākie, bijušās amatpersonas un aktīvisti tika arestēti un nogādāti aizturēšanas centros ārpus Ingušijas. Autonomās republikas gubernators Junusbeks Jevkurovs 2019. gadā, pēc sabiedrības nemitīgā spiediena, tomēr atkāpās, un viņa vietā stājās bijušais Ingušijas ģenerālprokurors Mahmudali Kalimatovs. Varas maiņa gan nekādi neiespaidoja arestēto aktīvistu stāvokli – viņi turpina uzturēties policijas kontrolē, vēsta “Jamestown Foundation”.
Foto: REUTERS/Scanpix
Arī kaimiņos – Čečenijā – vardarbības līmenis ievērojami samazinājies, visticamāk, pateicoties autonomās republikas vadītāja Ramzana Kadirova vadības stilam, norāda eksperti. Viņi gan piebilst, ka vairākiem ietekmīgiem Krievijas elites pārstāvjiem R. Kadirova politiskā autonomija Čečenijā nepavisam nepatīk. Pēc tam, kad veiksmīgi apspiedis nemiernieku kustības autonomajā republikā, R. Kadirovs izveidojis politisko darbību līdzīgu tai, kāda bija novērojama arī Čečenijas priekšgājējai – Ičkerijas separātistu republikai. Pagaidām, vienošanās starp V. Putinu un R. Kadirovu – formāla republikas pakļaušanās Krievijas Federācijai apmaiņā pret finansējumu un politisko autonomiju – šķietami strādā, taču nav zināms, kāda Čečenijas un Krievijas sadarbība varētu būt nākotnē.
Foto: AFP/Scanpix
Dagestānā savukārt Maskava jau 2017. gadā nolēma veidot sev pakļāvīgu vadību un V. Putins 2017. gadā par republikas gubernatoru iecēla Vladimiru Vasiļjevu. Pirms tam jaunais gubernators bija Krievijas Valsts Domes spīkera vietnieks un viņam nebija nekādu saistību ar Dagestānas apgabalu, uzsver “Jamestown Foundation”. V. Vasiļjevs kopš stāšanās Dagestānas gubernatora amatā veicis vērienīgu pretkorupcijas kampaņu, un šobrīd pat izskatās, ka Maskava autonomajai republikai varētu piešķirt papildu finansējumu, taču nav zināms, kā tas varētu ietekmēt republiku un tās vadību un kam šis finansējums paredzēts. Eksperti norāda, ka Krievijas valdības investīcijas parasti paaugstinājušas nevienlīdzības un saspīlējuma veidošanos sabiedrībā. Taču, ja šoreiz Krievijas pavalstī iepludinātā nauda neradītu papildu problēmas, Kremlis tiktu pie “pārbaudīta modeļa” – pašrocīgi iecelt apgabalu gubernatorus arī citās Ziemeļkaukāza republikās.
Republikās ar čerkesu jeb adigu tautas pārstāvjiem – Kabarda-Balkārija, Karačajeva-Čerkesija un Adigeja – 2019. gadā arī netika piedzīvotas īpašas ar militārajiem grupējumiem vai drošības apdraudējumiem saistītas epizodes. Taču Karčajevas-Čerkesijas republikā veiktais Arašukovu klana arests kādu laiku piesaistīja pat visas Krievijas Federācijas iedzīvotāju uzmanību, norāda “Jamestown Foundation”. 2019. gada janvārī izmeklētāji aizturēja Krievijas Federālās sapulces locekli Raufu Arašukovu un viņa tēvu, “Gazprom” amatpersonu Raulu Arašukovu. Jaunākais no abiem tika ieslodzīts par aizdomām slepkavības lietā, bet vecākais – par iespējamu dabasgāzes zādzību. Taču šie “augstās sabiedrības” aresti gan īpaši neietekmēja politisko situāciju Karačajevas-Čerkesijas republikā, un arī tās gubernators Rašids Temrezovs veiksmīgi pārcieta šo skandālu.
Foto: Vladimir Smirnov/TASS/Scanpix
Papildus visam, čerkesu aktīvisti pagājušajā gadā sarīkoja jaunu sabiedrību rosinošu kampaņu, aicinot visus čerkesu subetnosus izveidot vienotu etnisko nosaukumu. Aktīvisti aicināja visus čerkesu tautas pārstāvjus 2020. gadā Krievijas tautas skaitīšanā savu etnisko piederību norādīt kā “čerkesi”, nevis atzīmēt katru vietējo etnisko nosaukumu, piemēram, gabardīni, adigeji, šapsugi, u. c. Viņi uzskatīja, ka tas čerkesos izveidotu lielāku vienotību un palīdzētu risināt kolektīvās problēmas ar Krievijas Federācijas vadību.