Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu ārlietu un aizsardzības ministri pirmdien atbalstījuši militāro operāciju cīņai pret cilvēku kontrabandistiem Vidusjūrā, paziņojusi ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.
Mogerīni preses konferencē pavēstīja, ka nekavējoties sāksies operācijas tālāka plānošana.
Viņa atklāja, ka operācija varētu oficiāli sākt darboties jau jūnijā pēc ES līderu samita, un pauda cerību, ka ANO Drošības padome dos savu apstiprinājumu.
Operācijas gaitā pie Ziemeļāfrikas krastiem plānots izvietot ES dalībvalstu militāros kuģus un izlūkošanas lidmašīnas, lai iznīcinātu laivas, kas pieder cilvēku kontrabandistiem.
Brisele vēlas iegūt apstiprinājumu operācijai arī no Lībijas, lai gan tur valda politisks haoss.
Lībijas starptautiski atzītā valdība pirmdien noraidījusi jebkādu militāru operāciju pret nelegālo imigrantu kuģiem.
Lībijas valdības pārstāvis uzsvēra, ka jebkādas militāras darbības jāīsteno sadarbībā ar Lībijas varasiestādēm un militārs risinājums cīņā ar nelegālo imigrantu laivām Lībijas ūdeņos vai ārpus tiem netiek uzskatīts par humānu.
"Valdība neakceptēs nekādu Lībijas suverenitātes pārkāpšanu," paziņoja valdības pārstāvis, piebilstot, ka ES plāns netiks akceptēts, kamēr nebūs saskaņots ar Lībijas starptautiski atzīto valdību.
Kopš 2011. gada augustā NATO aviācijas atbalstītie nemiernieki gāza pulkveža Muamara Kadafi režīmu, Lībijā tā arī nav izdevies ieviest efektīvu valsts pārvaldi un likuma varu. Valstī par varu pašreiz cīnās divas konkurējošas valdības un parlamenti. Starptautiski atzītā Lībijas valdība bāzējas ostas pilsētā Tubrukā.
Brisele iecerējusi īstenot šo operāciju soli pa solim, sākot ar informācijas ievākšanu par kontrabandistiem, izmantojot radiolokatorus, satelīta attēlus un izlūkošanas lidmašīnas.
ES vadošās valstis - Lielbritānija, Francija, Vācija, Itālija un Spānija - jau apsolījušas savus kuģus šai operācijai.
Latvija pagaidām vēl nevar pateikt, kādu ieguldījumu tā var dot šai operācijai, jo tikai tagad sāksies intensīvas konsultācijas operācijas plānošanā, un Latvija, tāpat kā citas ES valstis, vēl vērtēs, kādu ieguldījumu var dot.
Operācijas štābs atradīsies Romā, un to vadīs itāļu kontradmirālis Enriko Kredendino.
Lielbritānijas ārlietu ministrs Filips Hamonds sacīja, ka ministriem jāizstrādā pilnīga programma, kurā pašreizējais plāns būtu pirmais solis. Viņš uzsvēra, ka sadarbība ar Lībiju ir būtiska.
Pārējās Eiropas Komisijas (EK) ieceres cīņai ar nelegālo imigrantu krīzi joprojām kavē domstarpības.
Lielbritānija, Francija, Spānija un vairākas Austrumeiropas valstis, tostarp Latvija, cēlušas iebildumus pret ES plānoto bēgļu kvotu sistēmu.
Ar priekšlikumu noteikt bēgļu kvotas un iznīcināt kontrabandistu laivas ES nāca klajā, lai risinātu nepieredzētā Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu bēgļu pieplūduma problēmu.
Saskaņā ar Starptautiskās Migrācijas organizācijas datiem šogad Vidusjūru šķērsojuši jau 34 000 nelegālo imigrantu, no kuriem 1770 noslīka vai pazuda bez vēsts.
Pagājušajā gadā organizācija ziņoja par 3300 nāves gadījumiem.