Prokrieviskajiem kaujiniekiem vajadzīga visa Ukraina, intervijā Krievijas medijam "lenta.ru" paziņojis teroristu grupējuma "Doņeckas tautas republikas" ("DTR") Drošības padomes sekretārs un kaujinieku bataljona "Vostok" komandieris Oleksandrs Hodakovskis.
"Gribi mieru - gatavojies karam. Bet gribu brīdināt: tendence atvirzīt frontes līniju, kas karadarbībā iezīmējās augustā, saglabājas. Ja mēs aktivizēsimies, tad tikai tādēļ, lai dotos tālāk. Mums to negribētos, jo tādā gadījumā ir neizbēgami cilvēku un infrastruktūras zaudējumi. Mums nepietiek cilvēkresursu, tādēļ mums jāizmanto artilērija. Postījumi ir neizbēgami," skaidrojis Hodakovskis.
Promaskavisko teroristu līderis pastāstījis arī par teroristu "jaunveidojuma" globālajiem plāniem.
"Man "LTR" [teroristu grupējums "Luhanskas tautas republika"] un "DTR" ir tikai pārejas posms. Mūsu karš beigsies tad, kad Krievijas dienvidos būs prokrieviska, antifašistiska valsts. Citiem vārdiem, mums vajadzīga visa Ukraina," pavēstījis teroristu līderis.
Izdota pavēle par "Doņeckas tautas republikas" varasiestādēm nepakļauto kaujinieku atbruņošanu
Pašpasludinātās "Doņeckas tautas republikas" (DTR) galva Aleksandrs Zaharčenko izdevis pavēli, kas paredz līdz 4.aprīlim atbruņot visas personas, kas nesadarbojas ar varas struktūrām, liecina DTR valdības mājaslapā publicētais paziņojums.
Tiek skaidrots, ka šāds lēmums pieņemts, lai nodrošinātu kārtību. Lēmuma izpildes uzraudzīšana uzticēta DTR iekšlietu ministram, kuram dotas tiesības "aizturēt, atbruņot un izolēt" tos, kas šo prasību nepildīs.
Tie, kas līdz noteiktajam datumam nenodos ieročus, tiks atzīti par bandītisku grupējumu dalībniekiem, kas tiks "atbruņoti (likvidēti) speciālās operācijās" un tiks saukti pie atbildības saskaņā ar DTR likumiem, norādīts paziņojumā.
Iedzīvotāji arī aicināti informēt kara komandantūru, kura pieņems nododamos ieročus, par šīs pavēles pārkāpšanas gadījumiem.
DTR Drošības padomes sekretārs Oleksandrs Hodakovskis "Lenta.ru" pastāstījis, ka pēc DTR likumiem kaujiniekus patlaban var uzskatīt par nelikumīgiem bruņotiem grupējumiem, tādēļ nolemts "veikt strukturālas izmaiņas un veidot likumdošanu", kas reglamentētu viņu statusu.
Iepriekš grupas "Informatīvā pretošanās" vadītājs Dmitro Timčuks vēstījis, ka kaujinieku komandieri, izmantojot pamieru, izveidojuši vienotu "Jaunkrievijas armiju".
"Kaut arī okupētās teritorijas sadalītas Doņeckas un Luhanskas tautas republikās, bruņotie formējumi tagad pārorganizēti un tiem ir skaidra struktūra, tostarp operatīvās un administratīvās vadības līmenī," ziņoja Timčuks.
"Gazeta Wyborcza" redaktors: Ukraina Krievijai kļuvusi par "otru Afganistānu"
Tas, ka Ukrainas armija apturējusi Krievijas iebrukumu, Maskavai ir otrais zaudējums pēc Afganistānas kara, uzstājoties telekanālā TVN24, sacīja Polijas lielākā laikraksta "Gazeta Wyborcza" redaktors Ādams Mihņiks.
"Ukraina apturēja Putina iebrukumu," sacīja bijušais cilvēktiesību aktīvists un disidents.
PSRS iebruka Ungārijā un Čehoslovākijā, nodibinot tur savu režīmu, bet tai neizdevās to pašu izdarīt Afganistānā. Ukraina Krievijai kļuvusi par "otru Afganistānu," sacīja Mihņiks.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins pats sevi iedzinis lamatās, norādīja redaktors.
Putina pirmā kļūda bija spiediena izdarīšana uz Ukrainas prezidentu Viktoru Janukoviču, cenšoties nepieļaut, ka viņš neparaksta asociācijas līgumu ar Eiropas Savienību (ES), norādīja Mihņiks.
Otrā kļūda bija Putina pārliecība, ka ukraiņus izdosies salauzt ar spēku. Un trešā - rēķināšanās, ka NATO un ES nereaģēs uz Maskavas konfliktu ar Kijevu un ka Krievija varēs viegli iekarot Austrumukrainu, kā tas jau bija noticis ar Krimu.
Putins atrodas izolācijā, jo viņam neviens netic, skaidroja redaktors.
Pašreizējo politisko režīmu Krievijā Mihņiks nodēvēja par "sapuvušu autoritārismu".
Krievija pērn februārī okupēja Ukrainai piederošo Krimas pussalu. Kopš aprīļa Maskavas atbalstītie un apbruņotie kaujinieki, diversanti un Krievijas regulāro vienību karavīri ieņēmuši plašus apvidus Luhanskas un Doņeckas apgabalos, Ukrainas austrumos.
Kā janvāra beigās ANO Drošības padomes sēdē apliecināja Ukrainas vēstnieks ANO Jurijs Sergejevs, Ukrainas austrumos atrodas 12 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas, Francijas, Vācijas un Krievijas līderi 12.februārī sarunās Minskā vienojās par karaspēka un smagās tehnikas atvilkšanu, kā arī par uguns pārtraukšanu Ukrainas austrumos, sākot no 14. februāra pusnakts.
Ignorējot pamiera vienošanos, Krievijas algotņi un karavīri uzbruka stratēģiski svarīgajai Debaļcevei, bet šobrīd Krievijas bruņotie spēki jau tiek koncentrēti pie Mariupoles.
ASV: Maskava var atsākt karu Donbasā
ASV bažījas, ka Maskava un promaskaviskie kaujinieki karu Ukrainas austrumos var atsākt kurā katrā laikā, atzina augsta ranga ASV valsts departamenta amatpersona.
"Krievija var atsākt konfliktu kurā katrā laikā, kad vien tā to vēlas," viņš brīdināja.
"Viss, ko Krievija darījusi kopš otrās Minskas vienošanās, ļauj noprast, ka viņi šo iespēju patur atvērtu," piebilda diplomāts.
"Acīmredzami vardarbības līmenis ir dramatiski krities," viņš atzina, norādot, ka "Krievijas stratēģiskajā virzienā nav notikušas izmaiņas. Krievija turpina sūtīt iekārtas pāri robežai".
"Mēs tagad zinām, ka krievi Minskas (septembra) vienošanos izmantoja ļoti vērienīgas [teroristu] apmācību un apbruņošanas programmas īstenošanai," norādīja diplomāts.