Krievijas draudi. Nenotikušais pamiers - pie Debaļceves krituši 22 Ukrainas karavīri; aicinās ievest miera uzturētājus

"Kopā pēdējās trijās kauju dienās Artemivkas slimnīcā nogādāti 137 ievainoti Ukrainas Bruņoto spēku karavīri, 18 - no Iekšlietu ministrijas, trīs - no Nacionālās gvardes. Kopā pēdējo dienu smagajās kaujās krituši 22 karavīri, no tiem seši - organizētās Debaļceves atstāšanas laikā," paziņojis Vorobjevs.

Vorobjovs arī informējis par Ukrainas spēku plānotās atkāpšanās rezultātiem no Debaļceves.

"(Vakar) līdz plkst. 17 no Debaļceves tika izvesti 2459 karavīri, no kuriem 2112 pārstāv Ukrainas bruņotos spēkus, 168 - Nacionālo gvardi, 175 - Iekšlietu ministriju, četri - robežsardzi," paziņojis Ukrainas pretterorisma operācijas preses centrs.

No Debaļceves pārvietotas 200 militārās tehnikas vienības, tai skaitā 15 tanki un apmēram 50 bruņutransportieri.

Debaļcevē vismaz 90 ukraiņu karavīri saņemti gūstā un 82 pazuduši

Vairāk nekā 90 Ukrainas armijas karavīri sagūstīti un 82 ir pazuduši bez vēsts, kad prokrieviskie kaujinieki ieņēmuši Debaļcevi, ceturtdien paziņojusi Ukrainas armija.

Ukrainas puse ziņo, ka mobilizēti "noteikti spēki" pazudušo meklēšanai un ir lūgta Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) palīdzība meklēšanā.

Debaļceves milicijai uzbrukuši čečeni, kliedzot "Allahu Akbar"

Ukrainas austrumu pilsētas Debaļceves kārtības sargiem prokremlisko spēku uzbrukuma laikā nācies atvairīt čečenu kaujinieku uzbrukumu, paziņojis Doņeckas apgabala milicijas priekšnieks Vjačeslavs Abroskins.

"Kad pilsētas milicijas ēka tika sagrauta tiešā trāpījumā, tika nolemts atstāt pilsētu. Kārtības sargi izpildīja Ukrainas bruņoto spēku pavēli. Tādēļ 28 Debaļceves kārtības sargi atstāja pilsētu sīvu kauju laikā. Turklāt milicijas darbiniekiem izdevās bandītiem pretoties. Neviens no ukraiņu miličiem nenonāca kaujinieku gūstā. Tie kārtības sargi, kas patlaban ir man līdzās, stāsta, ka uzbrukuši tieši čečenu tautības kaujinieki. Uzbrukuma laikā mūsu milicijas darbiniekiem viņi klieguši "Allahu Akbar" ("Allāhs ir dižens")," pastāstījis Abroskins.

Pēc Doņeckas milicijas priekšnieka vārdiem, Debaļceves miliči bijuši bruņoti tikai ar automātiskajiem ieročiem.

"Pateicoties Ukrainas bruņoto spēku atbalstam, Debaļcevi pamest izdevās 28 kārtības sargiem, četri tika ievainoti. Viens no Iekšlietu ministrijas darbiniekiem ir smagā stāvoklī. Viņš nogādāts Harkovas bruņoto spēku hospitālī. Šāds kārtības sargu skaits tur atradās tādēļ, ka citus milicijas darbiniekus, tai skaitā sievietes, aizveda jau ilgi pirms tam. Lieta tāda, ka Debaļcevē jau ilgstoši nebija ne ūdens, ne elektrības. Nebija nosacījumu profesionālo pienākumu pildīšanai. Palika tikai vīrieši, kuri bija Doņeckas miliči un septiņi kriminālizmeklēšanas darbinieki," stāstījis Abroskins.

Diennakts laikā teroristi Ukrainas "pamieru" pārkāpuši 46 reizes

Aizvadītās diennakts laikā Krievijas algotņi un kaujinieki Ukrainas austrumos pretterorisma operācijas zonā "pamieru" pārkāpuši 46 reizes, pavēstīja operācijas štāba preses centrā.

"Noziedznieki 14 reizes pielietoja daudzstobru reaktīvās sistēmas, 21 - artilēriju un mīnmetējus. Pesku ciemata apkaimē, kas atrodas Doņeckas virzienā, notika pretterorisma operācijas spēku kaujas sadursme ar teroristiem," norādīja štābā.

Diennakts laikā aktīvāk notikušas apšaudes Mariupoles virzienā. Netālu no Širokines ciemata kaujinieki apšaudīja pretterorisma operācijas spēku pozīcijas ar tankiem, artilēriju un mīnmetējiem.

"Vienlaikus šonakt apšaudīšanas intensitāte visā norobežošanas līnijas garumā samazinājās."

"Luhanskas novadā apšaudīts Krimskes ciemats, Mariupoles virzienā bandīti ar strēlnieku ieročiem apšaudīja Širokini," piebilda štābā.

Ukrainas drošības padome nolemj aicināt ANO un ES ievest Ukrainā miera uzturētājus

Ukrainas Nacionālā drošības un aizsardzības padome trešdien pieņēmusi lēmumu vērsties pie ANO un Eiropas Savienības ar lūgumu nosūtīt uz Ukrainu miera uzturētājus.

"Ļoti svarīgs jautājums, kas tika izskatīts un attiecīgi pieņemts, bija vēršanās ANO un pie Eiropas Savienības par miera un drošības uzturēšanas operācijas izvēršanu Ukrainas teritorijā. Runa ir par to, lai Ārlietu ministrija sagatavotu šādu lūgumu, mēs ceram, ka arī Augstākā rada atbalstīs šo lēmumu," pēc padomes sēdes paziņoja tās sekretārs Oleksandrs Turčinovs.

Viņš uzsvēra, ka lēmums pieņemts sakarā ar nemitīgajiem miera vienošanās pārkāpumiem no Krievijas un tās kontrolēto nelikumīgo bruņotu grupējumu Donbasā puses.

Pēc Turčinova teiktā, miera uzturētāji jāizvieto pie saskarsmes līnijas Donbasā un uz robežas ar Krieviju.

"Lai pārtrauktu provokācijas, lai nedotu Krievijai iespējas spekulēt ap to, ir arī priekšlikums lūgt ievest Ukrainas teritorijā miera uzturētājus, kuriem jāstāv gan gar saskarsmes līniju, gan gar nekontrolēto Ukrainas-Krievijas robežas posmu," sacīja Turčinovs.

Viņaprāt, tieši tas ļaus fiksēt un lokalizēt pārkāpumus, kā arī nodrošināt reālus soļus situācijas noregulēšanai Donbasā. Pēc viņa teiktā, traģēdija Donbasā "diemžēl ir Krievijas Federācijas iniciēta un pilnībā atbalstīta".

Ierosinājumu ievest Ukrainā miera uzturētājus padomes sēdē ieteica prezidents Petro Porošenko.

Savukārt Krievijas pārstāvis ANO Vitālijs Čurkins uzskata - šāda Ukrainas rīcība liek domāt, ka tā cenšas izgāzt Minskas vienošanos. Tā uzskata arī pašpasludināto Doņeckas un Luhanskas republiku līderi.

"Tikko panākta Minskas vienošanās. Saskaņā ar šo vienošanos Doņeckas un Luhanskas republikas drīkst veidot savu miliciju, bet novērošanu nesakārtotajā reģionā veiks EDSO," paziņoja Čurkins. "Ir jāizved bruņojums, nevis jānāk klajā ar jaunām iniciatīvām. Bet, kad tā vietā, lai pildītu vienošanos, sāk virzīt kaut kādas shēmas, pirmkārt, rodas aizdomas, ka grib izgāzt Minskas vienošanos. Tas arī viss."

Prokrieviskie nemiernieki uzskata, ka iniciatīva ievest miera uzturētājus nozīmē Minskas vienošanās pārkāpšanu, un pieprasa Maskavai, Berlīnei un Parīzei ietekmēt Kijevu.