Izraēla pilnībā atvilks armiju no Gazas joslas.

Armija ieņems aizsardzības pozīcijas ārpus Gazas joslas teritorijas, žurnālistiem pavēstīja armijas pārstāvis Pīters Lerners.

Kā ziņots, pieņemoties spēkā starptautiskajām prasībām apturēt karadarbību Gazas joslā, Izraēla un palestīniešu islāmistu grupējums "Hamas" vienojušies par 72 stundas ilgu pamieru.

Vienošanās panākta pirmdien Kairā notikušajās sarunās.

Iepriekšējais trīs dienu ilgais pamiers, kas tika izsludināts piektdien, beidzās jau dažas stundas pēc tā spēkā stāšanās, atsākoties abu pušu uzbrukumiem.

Saskaņā ar palestīniešu mediķu datiem kopš 8. jūlija, kad Izraēla sāka Gazas joslas bombardēšanu, anklāvā gājuši bojā 1820 cilvēki.

Tikmēr Izraēlu šajā laikā trāpījušas 2560 palestīniešu kaujinieku raidītās raķetes un mīnmetēju šāviņi.

Savukārt 556 palestīniešu raķetes pārtvērusi izraēliešu pretgaisa aizsardzības sistēma.

Palestīniešu raidītās raķetes Izraēlā nogalinājušas divus izraēliešus un kādu taizemiešu viesstrādnieku. Savukārt militārās operācijas laikā Gazas joslā krituši 64 izraēliešu karavīri.

ASV piešķir Izraēlai 225 miljonus dolāru pretgaisa aizsardzības sistēmas uzturēšanai

ASV prezidents Baraks Obama parakstījis likumu par 225 miljonu dolāru piešķiršanu Izraēlas pretgaisa aizsardzības sistēmas finansēšanai, pirmdien paziņoja Baltais nams.

Papildus ārkārtas finansējums sistēmai "Dzelzs kupols" ļaus Izraēlai uzturēt pietiekami daudz pārtvērējraķešu, lai pasargātu savu teritoriju no tuvas darbības rādiusa raķetēm, teikts Baltā nama paziņojumā.

ASV piegādā munīciju Izraēlai

ASV  apstiprināja, ka tā ir atjaunojusi Izraēlas munīcijas krājumus, kas tai nepieciešama operācijas īstenošanai Gazas joslā.

Izraēlas armija 20. jūlijā pieprasīja papildu munīciju, skaidroja Pentagons. ASV Aizsardzības ministrija darījumu apstiprināja jau pēc trijām dienām.

"ASV ir nolēmusi uzturēt drošību Izraēlā un ASV interesēs ir palīdzēt Izraēlai izveidot un uzturēt spēcīgas un gatavas aizsardzības spējas," norādīja Pentagona pārstāvis kontradmirālis Džons Kērbijs. "Šis darījums atbilst šiem mērķiem."

Divas no pieprasītajām piegādēm tika sniegtas no maz zināmiem ASV armijas munīcijas krājumiem Izraēlas teritorijā, kas paredzēti ebreju valstij ārkārtas gadījumā. "Kara rezervju munīcijas krājumi Izraēla" (WRSA-I) ir vērti apmēram vienu miljardu dolāru (apmēram 746 miljonus eiro).

Kērbijs uzsvēra, ka WRSA-I krājumi Izraēlā atradušies "vairākus gadus, jau sen pirms šī brīža krīzes".

"Visi WRSA-I krājumi, kā prasa likums, ir ASV bruņojuma pārpalikumi. Munīcijas izsniegšana no WRSA-I ir tikai piegādes jautājums, un piekrišana no Baltā nama nebija nepieciešama."

Tomēr Kērbijs neizpauda, vai Baltais nams ticis iesaistīts munīcijas piegādes lēmuma pieņemšanā.

Lēmums piegādāt ieročus Izraēlai var izrādīties ļoti pretrunīgs, jo vēl nesen ASV izteikusi augošas bažas par vairāk nkā 1300 palestīniešu nāvi kopš Izraēlas militāro operāciju sākšanās 8. jūlijā. Lielākā daļa no bojāgājušajiem ir civiliedzīvotāji.

ASV aizsardzības ministrs Čaks Heigels sazinājies ar Izraēlas aizsardzības ministru Moši Jalonu un izteica savas rūpes par konflikta postošo ietekmi un bojāgājušajiem civiliedzīvotājiem un aicināja beigt vardarbību.

Lielbritānija pārskata ieroču tirdzniecību Izraēlai

Gazas krīzes iespaidā Lielbritānija pārskata izsniegtās atļaujas ieroču un militāro preču pārdošanai Izraēlai, pirmdien paziņoja Lielbritānijas premjerministrs Deivids Kemerona pārstāve.

Lielbritānijas valdība kopš 2010. gada izsniegusi atļaujas militāro preču pārdošanai Izraēlai vismaz 42 miljonu sterliņu mārciņu (53 miljonu eiro) vērtībā.

Lielākā daļa Izraēlai pārdoto militāro preču ir ieroču kontroles un mērķēšanas sistēmas un komponentes munīcijai, bezpilota lidmašīnām un bruņmašīnām.

"Mēs pašlaik pārskatām visas eksporta licences Izraēlai, lai novērtētu, vai tās ir atbilstošas. Pašreizējā situācija ir mainījusies, salīdzinājumā ar laiku, kad šīs licences tika izsniegtas, bet pagaidām nekāds lēmums nav pieņemts," paziņoja premjera biroja pārstāve.