Reportāža: 93 jaunsargi piedalās vēsturē pirmajā Jaunsardzes berešu maršā

Ziemassvētku kauju muzeja apkārtne, kur pirms vairāk nekā gadsimta latviešu strēlnieki cīnījās vienās no smagākajām Pirmā pasaules kara kaujām, šoreiz kļuvusi par vietu, kur savas spējas un rakstura stingrību pārbauda jaunā paaudze. Pie vēsturiskajām Mangaļu mājām pulcējušies 93 jaunsargi, kuriem šī diena nozīmē krietni vairāk par kārtējām praktiskajām nodarbībām. Viņi ir pirmie, kuriem dota iespēja nopelnīt īpašo Jaunsardzes bereti, kas turpmāk apliecinās ne tikai piederību organizācijai, bet arī gatavību brīvprātīgi uzņemties sarežģītu izaicinājumu un to pārvarēt.

Atšķirībā no ierastajiem Jaunsardzes pasākumiem, kuros jaunieši apgūst konkrētas prasmes, berešu maršā viņiem jāpierāda, ka iepriekš iegūtās zināšanas un iemaņas spēj izmantot praksē, turklāt fiziskas slodzes un pieaugoša noguruma apstākļos. Desmit pārbaudījumi izvietoti dažādās stacijās muzeja apkārtnē, un pēc katra izpildītā uzdevuma jaunsargiem jāatgriežas sākumpunktā, lai saņemtu norādes nākamajam. Tā vienlaikus tiek pārbaudīta gan jauniešu sagatavotība, gan spēja saglabāt koncentrēšanos un motivāciju visas dienas garumā.

No ugunskura iekurināšanas līdz dronu pilotēšanai

Berešu marša uzdevumi veidoti tā, lai aptvertu iespējami plašu prasmju loku. Vienā no stacijām jaunsargiem jāiekur ugunskurs un ar liesmu jāpārdedzina nostiepts striķis, tādējādi apliecinot gan prasmi rīkoties ar pieejamajiem materiāliem, gan spēju pieņemt pareizus lēmumus ierobežotos apstākļos. Citviet jaunieši demonstrē zināšanas par militāro tehniku un ieročiem, veic cietušā glābšanu un pirmās palīdzības sniegšanas uzdevumus, šauj ar pneimatisko ieroci, izpilda sakaru procedūras un vada bezpilota lidaparātu, lai apvidū atrastu noteiktus priekšmetus.

Neizpaliek arī fiziskie pārbaudījumi – munīcijas kastu pārvietošana, šķēršļu trases pārvarēšana un citi uzdevumi, kuros nepietiek tikai ar teorētiskām zināšanām. Jāprot tās izmantot, saglabājot fizisko izturību un spēju precīzi izpildīt instruktoru norādes.

Kā sarunā ar “Sargs.lv” skaidro Jaunsardzes centra direktora palīgs, štāba virsseržants Jānis Timenieks, marša koncepcija veidota, apvienojot militārās iemaņas ar praktiskām ikdienas dzīves prasmēm.

Būtiska nozīme piešķirta arī ekipējumam, ko jaunsargi nes līdzi marša laikā. Atšķirībā no pārbaudījumiem, kuros mugursomas svars ir pašmērķīgs fiziskās slodzes elements, šeit līdzi paņemtajām lietām jābūt praktiski izmantojamām. Kā skaidro štāba virsseržants J. Timenieks, organizatori centušies panākt, lai katram ekipējuma priekšmetam būtu sava funkcija kādā no uzdevumiem.

Izstrādājot marša koncepciju, Jaunsardzes centrs ņēmis vērā arī Sauszemes spēku Mehanizētās kājnieku brigādes, Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas, Zemessardzes vienību un pulkveža Oskara Kalpaka profesionālās vidusskolas pieredzi līdzīgu pārbaudījumu rīkošanā. Vienlaikus jauniešu vecums un atšķirīgais sagatavotības līmenis prasījis uzdevumus pielāgot tā, lai tie būtu pietiekami izaicinoši, tomēr droši un atbilstoši dalībnieku spējām.

Jaunsargi: gribam pārbaudīt, uz ko esam spējīgi

Sarunās ar “Sargs.lv” sastaptajiem jaunsargiem atklājas, ka motivācija piedalīties pirmajā berešu maršā ir visai atšķirīga. Kādam tā ir iespēja iegūt īpašu piederības simbolu, citam – pārbaudīt savu izturību un pārliecināties par apmācību laikā iegūtajām prasmēm.

“Es vairāk gribēju pārbaudīt pats sevi, redzēt, uz ko esmu spējīgs. Tā kā šis ir pirmais berešu maršs, būtu ļoti forši iegūt bereti tieši pirmajā reizē, kad tāda iespēja ir,” atzīst viens no dalībniekiem.

Viņa biedrs piebilst, ka vēlējies ne tikai iegūt bereti, bet arī pierādīt sev un citiem, ka spēj sekmīgi izpildīt visus pārbaudījumus. Turklāt maršs sniedz iespēju pārliecināties, cik labi praksē iespējams izmantot Jaunsardzē apgūto.

Jautāti par interesantākajiem uzdevumiem, jaunieši min gan šaušanu un cietušā glābšanu, gan ugunskura iekurināšanu. Kādam tieši uguns iegūšanas uzdevums šķitis visinteresantākais, jo prasa ne tikai praktiskas iemaņas, bet arī loģisku domāšanu.

“Manuprāt, visinteresantākā vienmēr ir ugunskura veidošana. Tev jādomā loģiski, kādus zarus ņemsi, kādus materiālus izmantosi, lai iekurtu ugunskuru un pārdedzinātu striķi,” stāsta viens no jaunsargiem.

Citi atzīst, ka īpaši sarežģīti bijuši jau pirmie pārbaudījumi, kad vēl nav izdevies pilnībā iejusties marša ritmā. Tomēr, pārvarot sākotnējās grūtības, pieaug pārliecība par saviem spēkiem.

Tikpat dažāda ir jauniešu attieksme pret pašu bereti. Vieniem tā ir iespēja apliecināt savus sasniegumus un parādīt, ka sarežģītais pārbaudījums ir izturēts. Citiem šī galvassega simbolizē vairākus gadus ilgu ieguldījumu Jaunsardzē un kļūst par redzamu apliecinājumu paveiktajam.

“Es jau ilgi esmu Jaunsardzē, un man patīk, ka būs kaut kas, kas parādīs, ko šo gadu laikā esmu sasniedzis,” savu motivāciju skaidro viens no dalībniekiem.

Pirmais berešu maršs tapis pēc pašu jauniešu iniciatīvas

Jaunsardzes centra direktors pulkvedis Valts Āboliņš sarunā ar “Sargs.lv” atklāj, ka ideja par šāda pārbaudījuma rīkošanu patiesībā nav nākusi no organizācijas vadības. Tieši paši jaunsargi vairākkārt interesējušies par iespēju piedalīties pārbaudījumā, kura noslēgumā, līdzīgi kā Nacionālo bruņoto spēku vienībās, varētu nopelnīt īpašu bereti.

“Tā nebija mana ideja, tā bija pašu jauniešu ideja. Vairākkārt dažādos pasākumos es tiku uzrunāts un man jautāja: direktor, vai tad mēs arī nevarētu uztaisīt kādu pasākumu, kura beigās saņemam bereti?” stāsta pulkvedis V. Āboliņš.

Viņš atgādina, ka līdzīgas tradīcijas pastāv arī citu valstu jauniešu militārajās organizācijās, tostarp Lielbritānijas kadetu vienībās. Tādēļ Jaunsardzes centrs nolēmis šo pašu jauniešu iniciatīvu atbalstīt, izstrādājot atbilstošu pārbaudījumu programmu un sagatavojot īpašas Jaunsardzes beretes ar kokardēm.

Pirmais berešu maršs vienlaikus kalpo arī kā izmēģinājums, kurā organizatori vērtē, vai izvēlēto uzdevumu sarežģītība un fiziskās slodzes apjoms atbilst jauniešu spējām.

“Šis ir tāds aprobācijas variants. Sapratīsim, vai uzliktie pārbaudījumi ir par vieglu, tieši laikā vai par grūtu. Tad koriģēsim tos nākamajam gadam,” skaidro pulkvedis.

Viņš gan ar smaidu piebilst, ka, viņaprāt, dalībniekiem šoreiz paveicies ar pārāk labvēlīgiem laikapstākļiem – pārbaudījums varētu būt vēl sarežģītāks lietū, sniegā vai salā. Tomēr jau marša gaitā, uzrunājot dalībniekus un vaicājot, vai nevajadzētu vēl grūtākus uzdevumus, jaunieši atbildējuši, ka esošā slodze esot pilnīgi pietiekama.

Berete kā apliecinājums izturībai un raksturam

Lai gan maršā piedalās 93 jaunsargi, pats dalības fakts vēl negarantē, ka ikviens no viņiem iegūs tiesības valkāt īpašo galvassegu. Kā norāda štāba virsseržants J. Timenieks, pārbaudījumā izvirzīti konkrēti kritēriji, kuru neizpildīšanas gadījumā jaunietim būs jāmēģina vēlreiz kādā no nākamajiem maršiem.

Sākotnēji bija plānots, ka pasākumā varētu piedalīties līdz 120 jaunsargiem, taču atlases gaitā dalībnieku skaits tika samazināts, un veselības vai citu apstākļu dēļ uz starta līnijas galu galā stājās 93 jaunieši. Viņi izraudzīti no dažādām Jaunsardzes novadu pārvaldēm, ņemot vērā iepriekšējo sagatavotību un instruktoru vērtējumu.

Marša laikā sastaptais štāba virsseržants atzīst, ka jauniešu sniegums kopumā vērtējams pozitīvi, tomēr dalībnieku fiziskā sagatavotība ir atšķirīga – kamēr vieni uzdevumus izpilda salīdzinoši viegli, citiem tie prasa ievērojamu piepūli. Īpaši svarīgi esot saglabāt uzmanību līdz pat dienas beigām, kad nogurums var veicināt neuzmanības kļūdas.

Viņa ieskatā beretei jākļūst par īpašu apliecinājumu jaunieša sasniegumiem un gatavībai uzņemties papildu izaicinājumus. Tiem, kuri pārbaudījumu sekmīgi pabeigs, būs tiesības to valkāt saskaņā ar īpašiem noteikumiem.

Savukārt pulkvedis V. Āboliņš uzsver, ka pat svarīgāka par fizisko izturību un sekmīgu uzdevumu izpildi ir jaunieša personīgā apņēmība. Piedalīšanās šajā maršā nav obligāta – ikviens no dalībniekiem pats pieņēmis lēmumu pieteikties, bet viņa instruktors izvērtējis jaunieša gatavību pārbaudījumam.

“Varbūt jau nav tik svarīgi, ka mēs to fizisko pārbaudījumu iziesim un pabeigsim. Svarīgi ir tas, ka tu esi iekšēji pārkāpis sev pāri. Tu esi pieņēmis lēmumu tajā pasākumā piedalīties brīvprātīgi,” skaidro Jaunsardzes centra direktors.

Viņaprāt, tieši spēja apzināti izvirzīt sev grūtu mērķi un neatkāpties no tā ir viena no nozīmīgākajām īpašībām, ko Jaunsardze cenšas attīstīt jauniešos.

Pēdējais pārbaudījums – zināšanas par Latviju

Lai gan lielāko dienas daļu aizņem fiziskie un praktiskie uzdevumi, marša noslēgumā jaunsargiem jāsaskaras ar vēl vienu pārbaudījumu, kurā izšķirošā nozīme ir nevis spēkam vai veiklībai, bet zināšanām.

Pēc praktisko uzdevumu izpildes dalībniekiem jāatbild uz 15 jautājumiem, kas aptver Latvijas vēsturi, Jaunsardzes organizāciju, valsts aizsardzību un Nacionālos bruņotos spēkus. Šādi organizatori vēlas uzsvērt, ka Jaunsardzes mērķis nav tikai fiziski sagatavotu jauniešu audzināšana – tikpat nozīmīga ir viņu pilsoniskā apziņa, izpratne par valsts vēsturi un atbildība pret Latviju.

Šajā ziņā arī pašas norises vietas izvēle iegūst īpašu simbolisku nozīmi. Vēsturiskajās Ziemassvētku kauju vietās, kur latviešu strēlnieku cīņas kļuvušas par vienu no nozīmīgākajām Latvijas militārās vēstures lappusēm, mūsdienu jaunsargiem tiek dota iespēja apliecināt ne tikai savas prasmes, bet arī zināšanas par valsti, kuras aizsardzībai viņi gatavojas.

Pulkvedis V. Āboliņš uzsver, ka šā gada pārbaudījums ir tikai sākums jaunai tradīcijai. Jau nākamgad Jaunsardze atzīmēs savas pastāvēšanas 35. gadadienu, tādēļ, izvērtējot pirmā marša pieredzi, iecerēts tradīciju turpināt un, iespējams, paplašināt.