Vēlme augt un attīstīties kļūst tikai lielāka, tā par dēla Daniela gaitām Jaunsardzē intervijā “Sargs.lv” saka Mārīte Zīberga. Viņa stāsta, ka pamatus dēla lielajai interesei par militāro jomu ielicis viņa tētis – zemessargs. Savukārt tam, ka šī interese nav zudusi, jāpateicas Aizkraukles novada jaunsargu vienības instruktoram Gintam Kokinam, jo viņš ir cilvēks, kurš mīl to, ko dara. Mārīte arī atklāj – dēls jau tagad ir pārliecināts, ka tālāko dzīvi saistīs ar militāro jomu, par ko mammai prieks, jo darbs šajā nozarē sniedz attīstību gan sev, gan savai valstij.
15 gadus vecais Daniels Jaunsardzē ir četrus gadus. Mārīte stāsta – parādoties iespējai dēlam iestāties kustībā, vēcāki nolēmuši, ka jāpamēģina. Danielam nodarbības ļoti iepatikās, un tā tas ir joprojām. Viņai arīdzan nebija ne mazākā uztraukuma par dēla aizraušanos, varbūt arī tāpēc, ka militārā joma jaunsarga mammai nav sveša – viņas vīrs ir zemessargs.
Tētis ar dēlu arī dalās zināšanās, kuras ieguvis Zemessardzē. Piemēram, Zībergu ģimenes mājās tapusi barjeru trase, kurā Daniels trenējas. Tētis arīdzan iepriekš daudz mācījis un stāstījis, kā zemessargi mācībās nakšņojuši un dzīvojuši mežos. Pēc tam arī abi izveidojuši savu nakšņošanas vietu zem klajas debess, kā arī vairākkārt devušies pārgājienos. Mārīte saka – pateicoties šīm aktivitātēm ar tēti, Danielam tas viss iepaticies vēl vairāk.
Nenoliedzamas ir arī izmaiņas Danielā, kopš viņš ir jaunsargs. Mamma neslēpj, ka agrāk, tāpat kā lielākā daļa vecāku, arī viņi cīnījās ar elementārām lietām, piemēram, izdarīt kādu noteiktu darbu, par kuru jāuzņemas atbildība vai kārtības uzturēšanu. Jaunsardzes nodarbībās, īpaši nometnēs, Daniels iemācījies uzņemties atbildību un to, ka viņam jārūpējas pašam par sevi.
Mamma gan atzīst, ka tas ir liels Aizkraukles novada jaunsargu vienības instruktora G. Kokina nopelns, kurš jauniešus motivē attīstīties, stimulē iet un darīt, kā arī iemāca daudz citu noderīgu zināšanu un prasmju.
Viņa arī atzīmē, ka ļoti būtiski šīs intereses uzturēšanai ir dēlā ieliktais pamats – daudzās aktivitātes ar tēti un tagad nodarbības Jaunsardzē G. Kokina vadībā. Mamma uzsver, ka instruktoram ir ļoti liela ietekme, ja nodarbībās nebūtu pretī cilvēks, kurš tiešām mīl savu darbu, tad bērniem interese un vēlme būt jaunsargiem agrāk vai vēlāk zustu.
Turklāt jau tagad Daniels esot pārliecināts, ka savu nākotni vēlas saistīt ar militāro jomu, ko mamma viennozīmīgi atbalsta, cenšoties palīdzēt, kā vien spēj.
Turklāt Daniela ģimenē ar militāro jomu saistīts ne tikai tētis, bet arī tēvocis. Jaunsarga mamma stāsta, ka dēls vēro, ko un kā katrs militārajā jomā ir sasniedzis, un viņa motivācija tikai aug. Tie ir reāli piemēri, tagad galvenais – pašam Danielam nepadoties un turpināt iesākto ceļu.