Baltijas valstu jaunsargi tiekas pirmajā starptautiskajā nometnē

Cēsu pievārtē, sporta un atpūtas bāzē «Pipariņi», no 19. līdz 21. jūnijam notika pirmā triju Baltijas valstu jaunatnes militāri patriotisko organizāciju vasaras nometne «Baltijas sargi 2012: Cēsis cauri gadsimtiem». Vērienīgais pasākums pulcināja vairāk nekā 100 jaunsargu un viņu kolēģu no Lietuvas un Igaunijas, kā arī viņu instruktorus. Pēc sekmīgi aizvadītās nometnes tās organizētāji ir pārliecināti — ir ielikti pamati ikgadējam pasākumam, ko turpmāk centīsies organizēt rotācijas kārtībā visās trijās Baltijas valstīs.

Galvenais — izveidot komandu

Baltijas valstu jaunsargu nometnē piedalījās 126 jaunsargi — pa 36 dalībniekiem no katras valsts, kā arī 18 jaunieši no Cēsu novada — kā uzņemošās puses un namatēvu pārstāvji. Sacensību dalībnieki tika sadalīti komandās, vidēji pa 7 cilvēkiem katrā, turklāt ņemot vērā to, lai katrā komandā būtu pārstāvji no visām trim dalībvalstīm, kā arī kāds pārstāvis no cēsniekiem. Ja arī nometnes sākumā bija zināmas bažas, ka Jaunsardzes, kā arī kaimiņvalstu Igaunijas «Kodututred» un «Noored Kotkad» un Lietuvas «Šauliu sajunga» pārstāvjiem būs grūtības saprasties un līdz ar to izveidot darbotiesspējīgas un efektīvas komandas, tad jau pēc pirmās nometnes dienas tās bija izgaisušas — jaunieši spēja atrast kopīgu valodu un darboties kopīgā mērķa sasniegšanai.

Mārtiņš Latvers, 218. Smiltenes jaunsargu vienības instruktors, stāsta: «Pēc pirmās nometnes dienas vēl likās, ka jaunieši savās komandās ir tādi nedaudz pastīvi un inerti, bet tagad jau ir sastrādājušies. Sākumā daudziem bija valodas barjera — vienkārši cilvēks īsti neprot angļu valodu, līdz ar to baidās runāt. Bet, kad jau sāk mēģināt, tad arī kontakts rodas. Galvenais nav tā perfektā gramatika, bet nedaudzi atslēgas vārdi un žestu valoda, kas ļauj saprasties. Dalībnieku aptauja parādīja, ka viņiem ir interesanti, visi var sadarboties gan ar lietuviešiem, gan igauņiem, gan latviešiem. Un tas arī ir mūsu galvenais uzdevums — lai bērni šeit iemācītos sadarboties grupā, veiktu kopīgus uzdevumus, viens otru atbalstot, palīdzot un pieskatot. Galvenais ir komandas darbs — kā armijā, lai maksimāli ātri varētu radīt labu rezultātu.»

Zināmas problēmas gan pasākuma organizētājiem, gan dalībniekiem radās ar igauņu viesiem, kuru komandā bija arī salīdzinoši pavisam jauni, ap 10 gadus veci dalībnieki. Ņemot vērā, ka nometnes sacensību programma bija sastādīta atbilstoši 14—17 gadus vecu jauniešu fiziskajiem dotumiem, kas bija no-teikts arī nometnes nolikumā, mazākajiem dalībniekiem pārbaudījumiem bagātākā diena izrādījās par grūtu. No otras puses — rūpes un palīdzība mazākajiem komandu dalībniekiem arī ir laba iespēja mācīties un pilnveidoties. «Man patiešām bija patīkami redzēt, ka lielākie puikas paņem aiz rokas mazu meitenīti un skrien kopā. Vecākie un stiprākie nometnē regulāri uzņemas atbildību par vājākajiem,» stāsta 305. Rēzeknes jaunsargu vienības instruktors štāba virsseržants Juris Gedušs. Viņš arī atzīst — tām komandām, kurās ir paši mazākie, ir ļoti grūti.

Smagākā pārbaudījumu diena

Trešdien, 20. jūnijā, nometnes dalībniekiem bija jāpārbauda savi spēki un sagatavotības līmenis nopietnākajā nometnes disciplīnā — teju 20 km garajā izlūkpatruļā. Tās laikā komandas orientējās apvidū pēc kartes, saviem spēkiem plānojot maršrutu un meklējot trasē iekārtotos 11 kontrolpunktus, kuros sacensību dalībniekus gaidīja daudzveidīgi pārbaudījumi. Kā jau minēts, visas komandas bija daudznacionālas, tādēļ sekmīgai uzdevumu izpildei bija nepieciešamas ne tikai iepriekš apgūtas iemaņas, bet arī prasme sazināties un saprasties. Novērojumi trasē un instruktoru stāstītais gan liecināja, ka tas nesagādā lielas grūtības — jo izlūkpatruļas trasē brīžos, kad kāds nepieciešamais angļu vai dažreiz arī krievu valodas vārds bija aizmirsies, sacensību dalībnieki itin labi izlīdzējās ar žestiem un izteiksmīgu mīmiku.

Izlūkpatruļas gaitā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas pārstāvjiem bija jāsacenšas gan disciplīnās, kas prasa galvenokārt individuālās iemaņas, gan jāpieveic šķēršļi, ko iespējams izdarīt tikai vienotā un koordinētā komandas darbā.

Piemēram, «Indiāņu taka» — starp kokiem nostiepta virve, pa kuru līdz galam jā-noiet visai komandai, turklāt dažu takas posmu pievārēšana iespējama tikai tad, ja komandas dalībnieki ir sadevušies rokās un cits citam palīdz saglabāt līdzsvaru. Vai arī «Saindētā zona», kur komandai kopīgiem spēkiem jāizdomā, kā no norobežota laukumiņa izcelt kannu, nepieskaroties zemei, turklāt visiem jāapvieno spēki, lai šai misijai izvēlētais komandas loceklis to varētu paveikt. Par katru kļūdu komanda saņem soda sekundes, kas, protams, ietekmē kopējo rezultātu. Pārbaudījumu vietās redzētais apliecināja, ka labākos rezultātus sasniedza tās komandas, kas lietderīgi izmantoja brīdi pirms pārbaudījuma uz-sākšanas un pārrunāja uzdevuma veikšanas taktiku.

Savukārt tādas pārbaužu disciplīnas kā «Snaiperis», «Mezgli» vai «Acumērs» ir vairāk orientētas uz katra komandas locekļa apgūto iemaņu testēšanu, taču galarezultāts tik un tā atkarīgs no visu komandas locekļu individuālo rezultātu summas. Tas arī ir viens no būtiskākajiem šīs vasaras nometnes uzdevumiem — iemācīt dažādās valodās runājošos, tomēr tepat līdzās dzīvojošos jauniešus efektīvi sadarboties. Jaunsargu instruktors Mārtiņš Latvers no 218. Smiltenes jaunsargu vienības darbojas mezglu siešanas prasmju pārbaudes punktā. «Šeit mēs apgūstam un pārbaudām mezglu siešanas iemaņas. Jauniešiem ir jāuzsien seši mezgli no četrām virvēm — tas ir minimālais apjoms, kas būtu jāzina jaunsargam. Vecākajā grupā jāzina vēl četri mezgli, bet pamatu pamats ir slīdošais apķerošais, astotnieks, pavadonis, buliņš, kāpslītis un plakanais mezgls,» viņš stāsta. Jaunsargu iemaņas, izmantojamie mezgli un siešanas sistēmas visur ir līdzīgas. «Katrs varbūt kaut ko nedaudz piestrādā pēc sava prāta, bet visur jau tās virvju sistēmas tiek veidotas tādas, lai pārvietošanās būtu droša un cilvēki netraumētu sevi,» saka instruktors.

Visa pamatā — entuziasms un patriotisms

Testu vietās strādājošie instruktori uzsver — izcelt kādas vienas valsts jaunsargu sagatavotību ne-var, jo apmācības programmas ir samērā līdzīgas. Drīzāk vienā vai otrā testu norises vietā lielākā nozīme ir instruktoram, ar ko jaunieši darbojušies līdz šim, viņa specializācijai un sagatavotībai — ko pats labāk apguvis, to arī saviem audzēkņiem pamatīgāk varējis iemācīt. Lietuviešu grupas instruktors, bijušais virs-nieks Ķēstutis Balza, kurš ar Lietuvas jaunajiem strēlniekiem strādā aptuveni gadu, arī atzīst:
«Mēs, tāpat kā Latvijā, galvenokārt attīstām savos jauniešos patriotismu. Šeit esmu daudz runājis ar latviešu instruktoriem un saprotu, ka mūsu mērķi, finanses un iespējas ir ļoti līdzīgas. Gan Latvijā, gan Lietuvā viss balstās uz cilvēkiem, entuziasmu un patriotismu.»

Varbūt mūsu izmantojamās mācību programmas ir nedaudz atšķirīgas, bet komandas darbs vieno un dod iespēju arī pamācīties citam no cita,» piebalso Juris Gedušs.

20. jūnijs nometnes dalībniekiem bija īpaša diena vēl viena iemesla dēļ, proti, nometnes dalībniekiem bija iespēja iziet īstu ASV jūras kājnieku testu tikpat īstu ASV jūras kājnieku vadībā. «Pipariņos» viesojās astoņi amerikāņu karavīri, kas bija atbraukuši no Latvijā notiekošajām mācībām «Saber Strike 2012». Viņu iekārtotajā testa vietā jaunsargiem nācās nest patronkastes, mest granātu, pārvietoties rāpus, kā arī evakuēt «ievainotos» biedrus, gan velkot, gan nesot uz muguras. Šie testa elementi ir jāpilda amerikāņu jūras kājniekiem, protams, atbilstoši jauniešu fiziskajām spējām nedaudz tika samazināta slodze.

Līdztekus jaunsargu prasmju un fizisko spēju pārbaudēm nometnē dalībniekiem tika piedāvāta arī daudzpusīga kultūras un izklaides pasākumu programma, tostarp viktorīna par Cēsu pilsētas vēsturi un šodienu, dalībvalstu prezentācijas, politiskā diskusija ar aizsardzības ministra Arta Pabrika un ASV vēstnieces Latvijā Džūditas Gārberes piedalīšanos, atpūtas vakars «Saulgrieži latviešu gaumē», Cēsu kauju atceres pasākums utt.

Nometni cer pacelt starptautiskā līmenī

Nometni organizēja Rekrutēšanas un Jaunsardzes centrs (RJC) sadarbībā ar Latvijas Transatlantisko organizāciju (LATO). Tieši LATO jāpateicas par lielo ieguldījumu nometnes veidošanā. LATO ģenerālsekretārs Sandis Šrāders stāsta:

«Ideja par šādu nometni dzima vēl 2010. gadā, kad mēs ar Druvi Kleinu [RJC direktoru] sākām domāt par šādu vienojošu pasākumu triju Baltijas valstu jaunsargiem. Kopš tā laika arī praktiski sākām strādāt ar ziedojumu vākšanu un projektu rakstīšanu šai nometnei. Visgrūtāk bija sameklēt pirmos divus partnerus, kas atbalstītu šo ideju. Ja tie ir atrasti, tad pie nākamajiem iet jau ir daudz vieglāk. Tādēļ liels paldies jāsaka ASV vēstniecībai un vēstniecei Džuditai Gārberei, kura jau viņas diplomātiskā dienesta Latvijā pašā sākumā interesējās par tikšanos ar jaunsargiem, un tad arī radās šīs Baltijas jaunsargu nometnes idejas aizmetnis. Viņa arī bija viena no pirmajām, kas izteica atbalstu mūsu iniciatīvai, kad viss jau bija noformulēts projekta līmenī. Pēc tam ar projekta pieteikumu vērsāmies arī pie NATO, kas kopā ar ASV vēstniecību kļuva par galvenajiem donoriem, palīdzot savākt bāzes finansējumu.»

Nometnes tapšanā palīdzējuši arī a/s «Rīgas kuģu būvētava», Taivānas misija Latvijā, Konrāda Adenauera fonds, Cēsu pilsētas un novada domes, kā arī veikals «Vīru lietas».

«Organizējot šo nometni, mēs vēlamies aizsākt tradīciju, ko nākamajā gadā varētu pārņemt kāds no mūsu kaimiņiem un vēl pēc gada turpinātu otrs kaimiņš,» stāsta S. Šrāders. Interese jau ir vērojama — LATO ģenerālsekretāram bijusi tikšanās ar Lietuvas vēstnieku, kurš interesējās gan par nometnes ideju, gan par tīri tehniskām lietām — kur un kā tā notiek, kāds ir finansēšanas modelis, kas piedalās, kādi cilvēkresursi tiek piesaistīti utt. «Tādēļ mēs ļoti ceram uz mūsu augstākajām amatpersonām, ka pēc nometnes taps aicinājuma vēstule mūsu kaimiņiem pārņemt šo stafeti un turpināt tradīciju,» saka S. Šrāders.

Arī viņa jaunība saistās ar Jaunsardzi. «Pats esmu bijis jaunsargs Madlienā, Ogres rajonā, kur līdzīgas nometnes tika organizētas nacionālā līmenī. Es ļoti ceru, ka šāda tipa projekti būs par pamatu Jaunsardzes stiprināšanai un arī integrācijas problēmu risināšanai. Un vienlaikus es ceru, ka šo nometni izdosies pacelt starptautiskā līmenī un ar laiku tā kļūs par tādu kā trendu visiem jaunsargiem un līdzīgām organizācijām Baltijā.»