Speciālo uzdevumu vienība sarīkojusi jauniešiem unikālu treniņnometni
37 jaunsargi, kuri bija uzrādījuši izcilu fizisko sagatavotību un izteikuši vēlmi savu nākotni saistīt ar Latvijas Nacionālo bruņoto spēku Speciālo uzdevumu vienību (NBS SUV), 2.jūlijā uzsāka nedēļu ilgu treniņnometni SUV karavīru vadībā.
Speciālo uzdevumu vienības komandieris komandleitnants Andrejs Zaburdajevs uzsver, ka ideja par nometni radās pašu SUV virsnieku vidū, un vienlaikus pavasarī tika saņemts arī norādījums no NBS komandiera ģenerālmajora Raimonda Graubes ar mudinājumu iesaistīties darbā ar Jaunsardzi.
Galvenais nometnes mērķis ir stiprināt sadarbību ar Jaunsardzi un veikt patriotisko audzināšanu,” uzsvēra komandleitnants A.Zaburdajevs.
„Turklāt mēs kā vienība izmantojam šo iespēju rekrutēšanai, jo daudzi no šiem jauniešiem jau zina, ka vēlas saistīt savu nākotni ar Speciālo uzdevumu vienību.”
Pavasarī SUV vienības pārstāvji paši devās uz novadiem, stāstīja par savu vienību un aicināja jauniešus piedalīties atlases pārbaudījumos, kā rezultātā no vairāk nekā 900 ieinteresētajiem jauniešiem uz nometni tika atlasīti 45, no kuriem uz nometni ieradās 37.
Šie jaunieši pirms tam izgāja īpašu atlasi, izpildot visus SUV karavīram nepieciešamos normatīvus – peldēšana 1500 metri iekļaujoties laikā, atspiešanās, vēdera prese, pievilkšanās un 10 km kross. Otrā dienā jānoiet 20 kilometru distance ar 25kg mugursomu plecos, iekļaujoties 3 stundās 20 minūtēs.
Galvenokārt tie bija jaunieši, kuri vēlas savu karjeru saistīt ar SUV, un šī bija lieliska iespēja pārliecināties, vai tas ir viņu spēkos.
Nometne tika svinīgi atklāta pirmdien, 2.jūlijā, jaunsargiem un karavīriem stājoties vienotā ierindā. SUV komandieris, komandleitnants A.Zaburdajevs jaunsargiem sacīja: „Jūs jau esat pierādījuši savu vēlmi saistīt savu dzīvi ar šo vienību, kurā nav tik viegli uzsākt dienestu, bet vēlāk negribas no tās aiziet.”
Nometnē tika izveidotas trīs nodaļas, tajās ir jaunsargi no visiem Latvijas novadiem. Paši puiši atzīst, ka sākumā bija nedaudz sarežģīti sadarboties, jo katrs instruktors ir apmācījis jaunsargus ar savām metodēm.
„Liels uzsvars nometnē tika likts uz komandu darbu,” atklāja 502. Kalnciema vienības jaunsardzes vadītājs Oskars Karls, kurš ir viens no nometnes iniciatoriem un visu nedēļu pavadījis kopā ar jauniešiem, uzmundrinot viņus un dodot padomus. „Ņemot vērā normatīvus, komandās tika apvienoti spēcīgākie ar vājākajiem, lai izlīdzinātos spēku samērs. Tāpat liela nozīme ir arī nodaļu vadītājiem, tiek pārbaudīta jauniešu spēja gan vadīt, gan pakļauties. Jebkurā brīdī vadītājs var mainīties, ko vienībās parasti nemāca.”
Jaunsargiem šīs nedēļas laikā tika dots neliels ieskats par to, kas viņiem būs jādara Speciālo uzdevumu vienībā.
„Puiši ir apguvuši daudz ko tādu, kas nav ticis mācīts Jaunsardzē. Piemēram, ļoti noderīga bija apmācība purvā – tagad jaunieši zinās, kā droši izkļūt no šādas situācijas. Tāpat arī ar kāpšanu treniņu tornī – ir jaunieši, kas ir izgājuši alpīnisma apmācību, bet šeit viņi saprata, ka šādās situācijās drošība ir svarīgākais, tāpēc visu nepieciešams izdarīt pareizi,” uzsvēra O.Karls.
Par vienu no interesantākajām un vienlaikus grūtākajām nodarbībām jaunsargi atzina šķēršļu joslas pārvarēšanu bunkurā, kā arī purva šķērsošanu.
„Mācībās daudz ko jaunu uzzināju un apguvu – piemēram, kā orientēties pilnīgi tumšās telpās – uzmanīgi iztaustot apkārtni, pirms līšanas lūkā pārbaudīt, cik tā ir plata, kāda apmale, vai tā nesašaurinās,” atklāja Valentīns Vasiļjevs. „Turklāt ir svarīgi pašam vizualizēt, kā tas viss varētu izskatīties. Kad šodien iegāju angārā un paskatījos, kā te reāli izskatās, sapratu, ka esmu apkārtni iztēlojies pietiekami precīzi.”
„Vēl viens no interesantākajiem pārbaudījumiem bija purva šķērsošana, kas bija jāveic trijos posmos,” pastāstīja 1.nodaļas komandieris Ulvis Šulcs. „Sākumā likās, ka jau pirmais uzdevums ir sarežģīts, tad sapratām, ka varam izdarīt vēl vairāk. Izrādās, ka tas, ka purvu nav iespējams šķērsot un ka tas ierauj cilvēkus, ir tikai mīts. Ja zini pareizo tehniku un esi pietiekami motivēts, var purvu ne tikai pārbrist, bet arī pārpeldēt.”
Nodarbības deva jauniešiem iespēju iepazīties arī ar armijas ekipējumu, piemēram, nakts redzamības iekārtām, pierādot, ka pareizais ekipējums nozīmīgi uzlabo darba kvalitāti, ļaujot paveikt uzdevumu daudz ātrāk un produktīvāk. Paši jaunieši par to pārliecinājās, izpildot praktisko uzdevumu – pusei nodaļas bija paslēpusies tumšā angārā, otrai pusei tika iedotas nakts redzamības iekārtas, ar kurām bija jāatrod paslēpušies biedri. Tādējādi jaunieši pārliecinājās nakts redzamības iekārtu kapacitāti – ieejot pilnīgā tumsā, šī iekārta dod iespēju pamanīt pretinieku.
Tā kā Speciālo uzdevumu vienībā nozīmīga loma ir gan peldēšanai, gan desantēšanās prasmēm, jaunieši īpašā nodarbībā apguva, kā sagatavot laivu izbraukšanai un kādi ir drošības noteikumi, atrodoties uz ūdens. Viņi mācījās izlūkot un novērtēt situāciju krastā, un nomaskēt krastā iznesto laivu, lai varētu doties tālāk pildīt uzdevumus.
Visas šīs nedēļas garumā jaunieši ne tikai pārbaudīja gatavību saistīt savu nākotni ar SUV, bet arī gatavojās noslēguma pārbaudījumam, kurā visas trīs nodaļas veica pārbaudījumus, sacenšoties par labāko izpildījumu un ātrāko laiku. Te jaunsargi ne tikai pārbaudīja nedēļas laikā iegūtās jaunās iemaņas, bet arī mācījās strādāt komandā, pieņemt lēmumus un pārvarēt sevi.
Stratēģisku lēmumu pieņemšana tika pārbaudīta, komandai šķērsojot dīķi un izpildot nosacījumu, ka ūdenī drīkst atrasties vienlaikus tikai četri cilvēki, turklāt tas jāšķērso pēc iespējas ātrākā laikā. Bija atļauts arī kādus no komandas biedriem nest, kas tādējādi skaitītos kā ūdenstilpni šķērsojis viens cilvēks.
Rāpšanās no loga uz logu bija liels pārbaudījums komandas sadarbībai – pirmkārt tika pārbaudīts, vai jaunieši spēj šo darbu fiziski veikt, otrkārt – cik vēlme parādīt individuālo meistarību ir savietojama ar nepieciešamību palīdzēt komandas biedriem. Te noskaidrojās arī jauniešu spēja darboties kā vienotai komandai – nevis pārmest tiem, kam veicas sliktāk, bet palīdzēt un uzmundrināt.
Savukārt šķēršļu joslā, kur bija jāveic sarežģīta pārvietošanās un ievainotā nešanai vajadzīgi visu komandas biedru spēki, ļoti nozīmīga bija pavēļu došana un uzklausīšana, saprotot, ka pavēles nevar dot visi, turklāt sarežģītā situācijā ir jāizvēlas viens, kura pavēlēm paklausīt, citādi uzdevums netiks izpildīts.
Spēja uzņemties vadību tika pārbaudīta arī pārbaudījumā pie dīķa, kas bija jāšķērso pa trosi – nodaļas līderi un ideju ģeneratori tika izslēgti no uzdevuma, nozīmējot puišus par ievainotajiem, kas nedrīkst ne runāt, ne citādi palīdzēt savējiem. Jauna līdera izvirzīšanās prasīja zināmu laiku, bet uzdevums tika paveikts veiksmīgi, visiem jauniešiem, tai skaitā ievainotajiem, šķērsojot dīķi.
Atmiņu un uzmanību pārbaudīja, liekot apskatīt dažādus priekšmetus un pēc atmiņas tos uzrakstīt, kā arī neapstājoties pamanīt mežā noslēptos militāros priekšmetus. Lai gan pēc fiziski smagiem pārbaudījumiem tā izskatījās kā atslodze, atslābt jaunieši nevarēja ne mirkli. Līšanai pa cauruli pārbaudīja jauniešu spēju koordinēti rīkoties šaurās, tumšās vietās, pārliecinoties, ka nevienam no viņiem nav klaustrofobijas, savukārt granātu mešana trenēja precizitāti.
Noslēguma sacensībās pirmo vietu ieguva 1.nodaļa, kas uzrādīja labāko laiku un izpildījumu.
Daudziem šī bija lieliska iespēja pārbaudīt savas spējas un pārliecināties, vai dienests Speciālo uzdevumu vienībā ir tas, kas viņiem nepieciešams.