Jaunsardzē atrod ne tikai draugus, bet arī radus

Jaunsardze jauniem un patriotiski noskaņotiem puišiem un meitenēm var dot ne tikai jaunas iemaņas, stiprāku raksturu, spējas sadarboties un daudzas citas labas lietas, bet arī kādu negaidītu atklājumu. Visādā ziņā tieši tā tas noticis ar četriem jaunsargiem no Bauskas.
 
Par radniecību bijušas aizdomas

Kārlis Černajs (viņš gan nu jau pāris gadus ir zemessargs, lai gan saikni ar jaunsargiem nav zaudējis, turpinot darbu kā jaunsargu instruktors), Nauris Voldovskis, Linda Andrejeva un Ritvars Zelčs ir aktīvi Bauskas jaunsargu kustības dalībnieki. Katra ceļš līdz šai organizācijai gan bijis atšķirīgs, arī tagad nav gluži tā, ka visi četri cauras dienas pavada kopā. Taču fakts paliek fakts – visi četri ir radinieki. Un par to uzzinājuši tikai tad, kad jau kādu laiku „nodienējuši” Jaunsardzē.

„Daļēji savstarpēji pazīstami bijām jau iepriekš, tomēr par tādu īstu radniecību sapratām tikai Jaunsardzes laikā”, stāsta K. Černajs. Viņu radniecības saites ir dažādas, vairāk dažādu pakāpju brālēnu un māsīcu līmenī, tomēr īsti apstrīdamas arī nav, smej Bauskas četrinieks. Un piebilst -

Vispār jau ziņa par radniecību bija šokējoša. Bet – ko padarīsi, tagad jādzīvo tālāk ar jauniem radiem.”

Kārlim jaunieši ir ne tikai jauni radinieki, bet arī, savā ziņā, lielākas rūpes. „Protams, tas uzreiz ir arī augstāks pienākuma un atbildības līmenis, ja zini, ka šie jaunsargi ir arī tavi radi. Man nav pret viņiem nekādas īpašas attieksmes – viņi ir tieši tādi paši jaunsargi kā visi pārējie. Drīzāk jau otrādi – tagad gribas tā rūpīgāk viņus pieskatīt, varbūt būt drusku piekasīgākam un prasīgākam. Rezultātā jau tas viss nāks viņiem tikai par labu”.

Viena no lietām, ko jaunieši apgūst Jaunsardzē, ir spēja sadarboties un veidot efektīvu komandu. „Tagad sazināmies arī ikdienā,” saka Nauris. Dažādās aktivitātes, ko saviem biedriem piedāvā Bauskas Jaunsardze, soli pa solim no dažādiem, nereti arī visai spurainiem, raksturiem veido atbildīgākus un nopietnākus jauniešus, kas spēs uzņemties atbildību gan par sevi un saviem lēmumiem, gan par Latviju kopumā.

Attēlā - visi kopā: Kārlis Černajs, instruktors Zigurds Kalējs, Linda Andrejeva, Nauris Valdovskis un Ritvars Zelčs.

„Radu būšanas” nianses apzinātas un sīkāk izpētītas pēdējā pusgada – gada laikā, stāsta 508.Bauskas jaunsargu vienības instruktors Zigurds Kalējs. „Iesākumā vienkārši radās tāda doma, tad nedaudz sākām rušināt tālāk, līdz beidzot savilkām visus galus kopā.” Nevar gan teikt, ka jaunā informācija būtu kaut ko būtiski mainījusi šo jaunsargu ikdienā un brīvā laika pavadīšanas ieražās – tāpat kā agrāk katrs no jauniešiem apmeklē savu skolu, bet brīvajā laikā, cik nu tā atliek, nododas jaunsargu aktivitātēm. Tas motivē un sakārto dzīvi, atzīst paši jaunieši. „Blēņām un muļķībām laika neatliek. Un īsti arī nemaz vairs negribas tās darīt – esam kļuvuši prātīgāki,” skaidro Bauskas jaunsargi.

Iesaista arī draugus un paziņas

Kā jau teikts, uz Jaunsardzi katrs no šī radu četrinieka nonācis pa savu ceļu. Kārlis diezgan mērķtiecīgi virzījies uz militārās karjeras pusi, līdz ar to Jaunsardze bijusi skaidra izvēle skolas laikā. Ritvars jaunsargos nokļuvis, jo abi ar draugu sākuši interesēties par šo iespēju, pamazām sākuši skatīties, kur un kā varētu iesaistīties – un tā tas aizgājis. Lindu savukārt uzrunājusi skolā redzētā Jaunsardzes prezentācija. Ar to gan viss nav beidzies – pēc tam, kad paši iejutušies jaunsargu rindās, jaunieši sākuši aktīvi iesaistīt arī savus draugus un paziņas. „Pašlaik jau trīs draugi ir iesaistīti”, stāsta Ritvars. Protams, tas vēl ne tuvu nav viss.

Līdz oktobrim Bauskas jaunsargi mitinājās telpās, kas remontu nav redzējušas kopš Latvijas neatkarības atgūšanas brīža, iespējams – vēl ilgāk. Sienās redzamās plaisas drīzāk gribas dēvēt par aizām, telpās nav apkures, tādēļ iekšā valdošais klimats īpaši neatšķiras no laika apstākļiem ārā. Tomēr perspektīva ir krietni vien optimistiskāka – jau tuvākajā laikā Bauskas jaunsargu vienība gatavojas pārvākties uz jaunām telpām, kurās ir gan apkure, gan arī normāli dzīves un darba apstākļi. Bauskas novada pašvaldība ir visai atsaucīga un apsolījusi jaunsargu aktivitātēm arī finansiālu atbalstu, kas varētu būt Latvijas praksē unikāls piemērs, stāsta Z. Kalējs, vienlaikus izsakot lielu pateicību Bauskas novada domei par atbalstu jaunsargu kustībai. Pašvaldība saprot, ka investīcijas jaunajā paaudzē atmaksāsies - iespējas jēgpilni pavadīt savu brīvo laiku un apgūt jaunas iemaņas daudziem jaunajiem pilsētas un tuvākās apkārtnes iedzīvotājiem palīdzēs izaugt par krietniem cilvēkiem. Jaunsargu skaits Bauskā ir visai augsts –117 jaunieši, un šim skaitlim ir tendence pieaugt, saka Z. Kalējs. Sava loma noteikti ir pozitīvajiem paraugiem Bauskas jaunieši vidū, arī mūsu stāsta četriem radiniekiem.

Informācija par interesanto un daudzpusīgo Jaunsardzes pasākumu klāstu izplatās ātri un atrod dzirdīgas ausis, jo tās piedāvājums ir jaunajai paaudzei saistošs.

Domāju, gandrīz katrs var atrast kaut ko sev tīkamu un interesantu – vai nu tā ir dalība militārajā pārgājienā ar šķēršļu joslu, kurā iespējams pārbaudīt sevi un draugus, vai arī darbošanās ar militāro tehniku, vai arī pirmās medicīniskās palīdzības sniegšanas iemaņu apgūšana, kas var noderēt arī visā turpmākajā dzīvē. Daudzi jaunieši savu vietu Jaunsardzē atrod, pateicoties regulārām šīs organizācijas prezentācijām pilsētas un novada skolās, kurās tiek demonstrēts militārais ekipējums un tehnika, turklāt skolēniem ir arī iespēja piemērīt un iemēģināt šīs lietas pašiem.

Topā - peintbols

Runājot par ieguvumiem no savas dalības Jaunsardzē, visi uzteic interesanto apmācību programmu, kas tiek piedāvāta Bauskas jauniešiem. Lindai Andrejevai visinteresantākie šķiet pārgājieni, kuros vienmēr ir padomāts par aktivitātēm, kas jaunsargiem dod papildu iemaņas, –spēles, konkursi un sacensības dažādās grūtības pakāpēs. Meiteni interesē arī šaušana un ieroči. Īpašā vietā jaunsargu interešu topā ir peintbols, kas ir visai regulāra Bauskas jaunsargu nodarbību daļa. Uz šiem pasākumiem mēdz ierasties arī tādi jaunsargi, kas pēdējo reizi redzēti savā pietiekšanās organizācijā reizē, atzīst Z. Kalējs.
 
No pēdējā laika aktivitātēm visiem spilgtā atmiņā palikusi šī gada vasaras nometne, kas notika pie Viļa Plūdoņa memoriālās mājas – muzeja „Lejniekos”. Divu dienu laikā jaunsargi te izmēģināja teju visu iespējamo – bija gan neiztrūkstošās peintbola sacensības, gan militārā šķēršļu josla un laivu pārbrauciens. Pārgājiena laikā visi veikuši diezgan lielus attālumus, pa ceļam pildot papildus uzdevumus, pieveicot virvju trases un šķērsojot „mīnu lauku”. Savukārt Kārlim Černajam pavisam svaigā atmiņā ir jaunsargu Vīru spēles, kuru laikā pieveikts 70 km garš pārgājiens un dažādi papildus uzdevumi. „Vēl trīs dienas pēc tam jutu atskaņas”, atceras Kārlis.

Lai gan savas vecās telpas Bauskas jaunsargiem drīz nāksies pamest, ar tām saistās daudz atmiņu. Pagalmā esošā ķieģeļu siena esot bijusi laba vieta alpīnisma pamatiemaņu trenēšanai, tagad būs jāpiedomā, kur atrast jaunu, prāto Z. Kalējs. Savukārt tūlīt aiz pagalma sākas upes nogāze un turpat arī – Lielupe. Arī ar šo vietu saistās kāds stāsts. Kā saka paši jaunsargi  – viņi te „cirtuši logu uz Eiropu”. Savulaik upes krasts izskatījies kā visai piedrazota džungļu teritorija un upi pat īsti nav bijis iespējams saskatīt. Tad jaunsargi izdomājuši kaut ko darīt lietas labā - uzrakstījuši projektu, ieguvuši finansējumu no „Hipotēku un zemes bankas” un sakopuši upes krastu. Savukārt, lai varētu pēc iespējas biežāk organizēt ekskursijas un citas aktivitātes, kas prasa līdzfinansējumu, visi aktīvi vāc makulatūru un izlietotās baterijas, piedalās konkursos un izmanto citas iespējas piesaistīt līdzekļus.

Visi četri radinieki saviem vienaudžiem vienbalsīgi iesaka nākt uz Jaunsardzi un aktīvi iesaistīties tās darbībā. 

Ja ir kaut mazākā vēlme savu brīvo laiku pavadīt lietderīgi un iemācīties ko jaunu, tad tā ir īstā izvēle. Iespējams, jauniešu turpmākās karjeras arī būs saistītas ar militāro jomu. Vismaz pagaidām Ritvars domā par dienesta turpināšanu Zemessardzē, savukārt Kārlis ir apsvēris iespēju mācīties kādā no Lielbritānijas militārajām mācību iestādēm, pēc tam turpinot profesionālo dienestu. Kā kritīs kauliņi, rādīs laiks, tomēr jau tagad ir skaidrs – šie jaunieši dzīvē nepazudīs. Un jaunatrastā radniecība būs vēl viena saite, kas viņus turēs kopā un darīs stiprākus.

Toms Trauberts, Tēvijas Sargs
Foto: Normunds Mežiņš, RJC