Krista Pozņaka: No jaunsardzes par zemessardzi

Krista Pozņaka (18) līdz šim darbojās 215. Naukšēnu jaunsargu vienībā, bet pirms nedēļas deva zvērestu un uzņemta Zemessardzē. Viņa bija viena no tiem 11 jauniešiem, kuri 26.martā Alūksnē, sekmīgi nokārtojot testus jaunsargu 4. mācību līmeņa noslēguma nometnē, piedalījās Zemessardzes 22.kājnieku bataljona zvēresta ceremonijā un kļuva par zemessargiem.

Jaunā zemessardze intervijā atzīst, ka ir liela savas zemes patriote un vienmēr aizstāvēs savu dzimteni. Arī viņas tēvs Ēriks ir dienējis Zemessardzē. Šie abi ir iemesli, kādēļ Krista izvēlējusies iestāties Zemessardzē. Turklāt, no divpadsmit viņas klasesbiedriem, kuri Naukšēnu novada vidusskolā apguva Valsts aizsardzības mācību (VAM), deviņi tagad iestājušies Zemessardzē.

Jaunsardzē iestāties Kristu neesot mudinājis neviens. Sākoties vidusskolai, viņa kā izvēles priekšmetu piekritusi apgūt VAM. Instruktors Gatis Ceriņš mācējis zināšanas mācīt tā, ka pavadītais laiks bijis gan lietderīgs, gan jautrs.

Lielākā vērtība ir iegūt jaunas zināšanas un pieredzi un, protams, jaunus draugus.”

"Jaunsardze iemāca, piemēram, to, kā sniegt pirmo palīdzību, orientēties un darboties ekstrēmās situācijās.” Spilgtākais notikums no Jaunsardzē pavadītā laika Kristai, protams, ir jaunsargu 4.mācību līmeņa noslēguma nometne Alūksnē. Grūtākais no visiem bijis lauka kaujas iemaņu (LKI) pārbaudījumus: „Meitenēm nepieciešams spēks un laba fiziskā sagatavotība, tāpēc gribu teikt paldies Ojāram Ābolam, kurš mums labi iemācīja LKI. Priecājos, ka ar šo pārbaudījumu tiku galā.”

Attēlā augšā - Zvēresta došanas ceremonija 26.martā Alūksnē. Attēlā apakšā - Jaunie Zemessardzes 22.kājnieku bataljona (ZS 22.BN) zemessargi. Krista Pozņaka stāv pa kreisi no bataljona komandiera pulkvežleitnanta Māra Tūtina.

Ģimene jauno zemessardzi atbalsta. „Ar brāli Ediju kādreiz iznāk strīds par ieročiem, jo viņš nevar samierināties ar to, ka māsai ir taisnība. Bet mamma Dagnija saka: man patīk, bērns ir aktīvs,” smaidot stāsta Krista. Savukārt tētis viņai dod padomus no savas gūtās pieredzes Zemessardzē. Viņš arī lepojas, ka meita no viņa mantojusi labas šaušanas prasmes.  Visvairāk par Kristas aizraušanos brīnās vīrieši. „Ir tādi, kas saka, ka tas nav domāts man un ka man jāizvēlas kas cits. Bet ir tādi, kas atbalsta un ir lepni par to, ka pazīst un draudzējas ar meiteni, kas ir iesaistīta militārajā nozarē. Es parasti atbildu, ka tā ir mana izvēle un savu nākotni es veidoju pati – domāju, ko darīt dzīvē un ar ko to saistīt.”

„Mūsdienās tas vairs nav pārsteigums, ka sieviete ir saistīta ar armiju vai iestājas Zemessardzē, jo arī vīrieši mēdz izvēlēties tādas profesijas, kas skaitās sievišķīgas, piemēram, manikīra meistars vai kosmetologs. Izbrīnīti parasti ir vecāka gada gājuma cilvēki. Kad no Jaunsardzes bijām Rīgā Barikāžu piemiņas dienā, tad viņi nāca klāt un jautāja: Un jūs meitenes arī esat jaunsargi, vai tad puišu trūkst, ka arī jūs esat saistītas ar armiju,” ar smaidu atceras Krista. „Mums puišu netrūkst, bet mēs gribam pierādīt, ka esam savas valsts patriotes!”

Šobrīd Krista mācās vidusskolas 12.klasē, bet ko darīt pēc vidusskolas, vēl nav izlēmusi. „Aktuālākais traucēklis ir finanses,” viņa atzīst. Dzīvi viņa vēlētos saistīt ar savu hobiju – aktiermākslu.

Gribu būt profesionāla aktrise un strādāt Dailes teātrī Rīgā.” 

Krista domā, ka varētu mācīties arī par kinologu Rēzeknes robežsardzes koledžā, jo savulaik tēvs ir strādājis šajā profesijā un arī viņai suņi ļoti patīk. Tāpat ir apņēmības pilna darboties Zemessardzē un braukt uz mācībām un citām aktivitātēm. 

Gan jaunajiem zemessargiem, gan jaunsargiem Krista novēl drosmi un izturību, zināt savus mērķus un izvēli – kāpēc to dari? Viņas atbilde par darbošanos Zemessardzē ir šāda: „To daru Latvijas dēļ, kur ir manas mājas un ģimene, ko vēlos aizstāvēt. Tā es saprotu patriotismu. To vēlu arī jaunajiem zemessargiem, kuri vēlas kļūt par nākamajiem valsts aizstāvjiem!”

Foto no Kristas Pozņakas privātā arhīva un ZS 22.BN arhīva.