Igaunijas tiesa piespriedusi 3 gadus cietumā vīrietim, kurš strādāja robežšķērsošanas punktā valsts dienvidaustrumos, par sadarbību ar Krievijas Federālo drošības dienestu (FSB) un informācijas nodošanu, kas kaitēja Igaunijas nacionālajai drošībai. 48 gadus vecais vīrietis, kuram ir gan Igaunijas, gan Krievijas pilsonība, atzina savu vainu.
Notiesātais Vjačeslavs Jefimovs strādāja par apsargu Koidulas robežšķērsošanas punkta uzgaidāmajā zonā Veru apriņķī, vienlaikus dzīvojot Krievijas pusē no robežas. Darbs Igaunijā viņam maksāja ievērojami vairāk nekā vidējās algas kaimiņreģionā Krievijā, tāpēc regulāra robežas šķērsošana bija izšķiroši svarīga viņa iztikai. Saskaņā ar tiesas teikto, viņš baidījās, ka Krievijas varas iestādes varētu ierobežot viņa iespējas šķērsot robežu vai atņemt dokumentus, ja viņš atteiktos sadarboties.
2022. gadā Jefimovs piekrita slepenai sadarbībai ar Krievijas FSB virsnieku un noslēdza vienošanos, apņemoties sniegt atbalstu izlūkošanas darbībās. Viņš pilnībā apzinājās, kam strādā, un turpināja sadarbību līdz arestam 2025. gada septembrī. Šajā laikā viņš gan tikās ar savu kuratoru, gan sazinājās pa telefonu un ziņapmaiņas lietotnēm, kopumā apmēram 15-20 reizes nododot pieprasīto informāciju.
Viņš vāca un nodeva informāciju par Koidulas robežpunkta ikdienas darbu, tā darbiniekiem un apkārtējo infrastruktūru, tostarp ziņas par uzgaidāmās zonas personālu, viņu dzīvesvietām un automašīnām, par būvniecības un tehniskajiem darbiem, par kabeļu un mastu uzstādīšanu, kā arī par dronu un militārās tehnikas pārvietošanos šajā apvidū, un, lai gan liela daļa šīs informācijas nebija slepena, tā tika uzskatīta par vērtīgu, jo bija mērķtiecīgi vākta un nodota ārvalsts izlūkdienestam.
Pratināšanas laikā vīrietis izteica nožēlu par savu rīcību un paskaidroja, ka bija rīkojies bailēs zaudēt iespēju strādāt Igaunijā. Prokuratūra uzsvēra, ka sabiedrībā ir izplatīts maldīgs uzskats, ka sodāma ir tikai valsts noslēpumu nodošana, taču patiesībā arī apzināta neslepenas informācijas vākšana un nodošana ārvalstu izlūkdienestam, saprotot, kā interesēs tā tiek izmantota, ir smags noziegums.
Papildus ar spiegošanu saistītajām darbībām vīrietis bija iesaistīts arī korupcijas shēmā robežšķērsošanas punktā. Laikā no 2024. gada marta līdz novembrim viņš vairākas reizes maksāja kukuļus citam darbiniekam, lai ar paziņu saistītas kravas automašīnas varētu apiet rindu, un kopējā kukuļu summa bija vismaz 150 eiro. Tieši šīs lietas izmeklēšana vēlāk ļāva varas iestādēm atklāt arī viņa darbības patieso mērogu.
Drošības iestādes norādīja, ka cilvēki, kuri dzīvo Krievijas pusē no robežas, bet strādā Igaunijā, var būt īpaši viegli pakļaujami spiedienam un vervēšanai, it īpaši, ja tas apvienojas ar iecietību pret korupciju. Šāda ievainojamība atvieglo naidīgu izlūkdienestu iespējas kompromitēt cilvēkus un rada tiešus draudus valsts drošībai.
Lieta tika raksturota kā veiksmīga pretizlūkošanas operācija, jo tika atklāts ne tikai vietējais līdzstrādnieks, bet arī identificēts FSB virsnieks, kurš bija atbildīgs par aģentu vervēšanu un vadīšanu šajā reģionā. Varas iestādes uzskata, ka šādu gadījumu publiska atklāšana palīdz vairot izpratni un mazina risku, ka citi varētu nonākt līdzīgās situācijās.
Lai gan vīrietis sadarbojās ar izmeklētājiem un atzina savu vainu, tiesa tomēr uzskatīja, ka reāls cietumsods ir nepieciešams kā atturošs līdzeklis. Prokuratūra uzsvēra, ka ikviens, kurš domā, ka sadarbība ar ārvalstu izlūkdienestu paliks nepamanīta, kļūdās, jo šāda veida darbības gandrīz vienmēr agrāk vai vēlāk nāk gaismā.
