Krievija slepeni izveidojusi attīstības un ražošanas programmu uzbrukuma dronu izgatavošanai Ķīnā, kurus plānots izmantot karā pret Ukrainu, ziņo "Reuters", atsaucoties uz Eiropas izlūkošanas avotiem un pārbaudītiem dokumentiem. Šīs programmas ietvaros Krievija sadarbībā ar vietējiem speciālistiem Ķīnā veica jauna drona Garpiya-3 (G3) izmēģinājuma lidojumus.
Projekta detaļas atklāj IEMZ "Kupol" – Krievijas valsts ieroču ražošanas uzņēmuma "Almaz-Antey" meitasuzņēmuma – ziņojums. "Kupol" ir informējis Krievijas Aizsardzības ministriju, ka izdevies uzsākt masveida G3 dronu ražošanu rūpnīcā Ķīnā. Saskaņā ar uzņēmuma sniegto informāciju G3 drons var pārvarēt aptuveni 2000 kilometrus ar 50 kilogramu smagu kravu. Krievijā jau ir nogādāti septiņi Ķīnā ražoti dronu modeļi, tostarp divi G3, lai tos turpinātu testēt ar ķīniešu ekspertu palīdzību.
Neskatoties uz Ķīnas pozīciju būt neitrālai attiecībā uz Krievijas karu pret Ukrainu, Pekina ir ievērojami stiprinājusi ekonomiskās saites ar Maskavu un atbalstījusi Krieviju pret Rietumu sankcijām. Ķīna arī kļuvusi par vienu no galvenajiem divējāda lietojuma preču avotiem, kas apgādā Krievijas aizsardzības industriju.
Ķīnas Ārlietu ministrija, komentējot "Reuters" jautājumu par G3 projektu, noliedza jebkādas zināšanas par šo projektu, piebilstot, ka valstī ir stingri noteikumi par dronu eksporta kontroli.
Drīz pēc tam Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis intervijā ar ASV televīzijas ziņu kanālu “ABC News” norādīja, ka Krievija izmanto Ķīnas satelītus, lai fotografētu Ukrainas atomelektrostacijas, iespējamiem turpmākiem uzbrukumiem.
Zelenskis nesniedza sīkāku informāciju par to, vai šie Ķīnas satelīti ir komerciāli vai Ķīnas valdības kontrolēti. Viņa izteikumi vēl vairāk uzsver bažas par Ķīnas iespējamo netiešo iesaisti karā, nodrošinot Krieviju ar izlūkošanas datiem.
Iepriekš tika ziņots, ka Krievija iepērk simtiem Ķīnas visurgājēju, lai izmantotu tos karā Ukrainā. Ukrainas bruņotie spēki norāda, ka Krievijas karavīri izmanto šīs mazās un manevrētspējīgās mašīnas, lai nogādātu personālu pāri mīnu laukiem līdz kaujas vietām.
Turklāt Krievijas okupanti nesen sākuši izmantot Ķīnas bruņumašīnas ZFB-05 karā Ukrainā. Šis solis norāda uz Ķīnas tehnikas plašāku pielietojumu Krievijas militārajās operācijās, neskatoties uz Ķīnas oficiālo neitralitāti konfliktā.
Kaut arī Ķīna turpina uzstāt, ka tā neiesaistās Krievijas un Ukrainas konfliktā, tās rīcība, atbalstot Krieviju ar tehnoloģijām un preču piegādēm, rada jautājumus par Pekinas patieso nostāju un tās ietekmi uz kara gaitu.
