MGCS programmu 2017. gadā uzsāka Francijas prezidents Emanuels Makrons (Emmanuel Macron) un Vācijas kanclere Angela Merkele (Angela Merkel) kā abu valstu vienotības simbolu aizsardzības industrijas sadarbībā. MGCS projekta vadošā valsts ir Vācija. Šis projekts būs papildinājums abu valstu paralēli kopīgi izstrādātajam nākamās paaudzes kaujas lidmašīnu projektam – Nākotnes Kaujas Gaisa Sistēmas (FCAS), kuru vada Francija.
Francijai piederošais uzņēmums “Nexter”, kas ražo tankus “Leclerc” un Vācijas “Leopard 2” tanku ražotājs “Krauss-Maffei Wegmann” (KMW) tika apvienoti vienotā uzņēmumā “KNDS”, kurā abas minētās ieroču kompānijas uzņēmās līdzvērtīgu vadošu lomu. Tomēr 2019. gadā Vācijas ieroču ražotājam “Rheinmetall” pievienojoties abu valstu ieroču ražotāju uzņēmumam, tika būtiski bremzēts tanku izstrādes temps, jo nācās atrast balansu starp Vācijas pārākumu kopīgi veidotajā uzņēmumu apvienībā.
22. septembrī notikusī divpusējā tikšanās ir daļa no šī brīža politiskā spiediena. S. Lekornu apmeklēja Berlīni jau jūlijā, lai tiktos ar Vācijas kolēģi un plānots, ka tikšanās norisināsies arī 9.–10. oktobrī. Paredzēts, ka sarunas turpināšoties ik mēnesi, lai uzturētu projektu attīstības tempu.
Pēc tikšanās Vācijas un Francijas Sauszemes spēku komandieri parakstīja tā saukto Augsta līmeņa kopējās sadarbības prasību dokumentu (HLCORD) – svarīgs solis pirms vienošanās par paša tanka faktisko specifikāciju noteikšanu.
Kamēr sākotnējais laika rāmis bija noteikts ap 2035.–2040. gadu, S. Lekornu reportieriem atklāja, ka projekts aizvirzījies līdz 2040.–2045. gadam. Vienlaikus viņš norāda, ka: “cerības [par projekta virzību uz priekšu] tagad ir parādījušās”.
Paredzēts, ka MGCS projekta ietvaros izstrādātais kaujas tanks aizvietos franču “Leclerc” un vācu “Leopard 2” kaujas tankus, vienlaikus Francijas aizsardzības ministrs raksturoja to, kā vairāk nekā tanku. Tā būs: “sistēma ar vairākiem pilotējamiem un bezpilota moduļiem,” ietverot lāzera un dronu tehnoloģijas, viņš atklāja. Turklāt izšķirošu lomu ieņems mākslīgais intelekts, kas sniegs atbalstu informācijas apkopošanā, vadības koordinācijā, komandvadības atbalstā un noturības veidošanā pret elektromagnētiskais karadarbību.
Arī Itālija un Nīderlande ir izrādījušas interesi iesaistīties projektā, taču abu valstu ministri norādīja, ka Berlīnei un Parīzei vispirms jāvienojas par MGCS projekta prasībām, pirms citas valstis var iesaistīties.