Lietuvai būtu jālikvidē likumdošanas šķēršļi, kas traucē pašmāju ieroču rūpniecības attīstībai, šonedēļ paziņoja vairākas amatpersonas. Prezidenta galvenais padomnieks nacionālās drošības jautājumos Kestutis Budris norādīja, ka Ieroču un munīcijas kontroles likums ir pieņemts pirms vairākiem gadu desmitiem un, viņaprāt, ir novecojis. Likuma mērķis bija nodrošināt indivīda, sabiedrības un valsts drošību, taču tas vairs neatbilst mūsdienu vajadzībām.
"Esam vienojušies, ka ministrijas risinās šo jautājumu izveidojot darba grupu, un veiks darbu pie regulējuma un licencēšanas kārtības maiņas," viņš teica preses konferencē, kas notika pēc prezidenta Gitana Nausēda rīkotās diskusijas ar deputātiem, valdības locekļiem un uzņēmēju pārstāvjiem.
Viņš ierosināja, ka valdībai būtu jāizmanto "stimulējoši pasākumi", lai veicinātu militāro rūpniecību.
"Mēs tagad pārskatām šķēršļus, kuru ir daudz un kuri traucē uzņēmumiem darboties Lietuvas aizsardzības jomā," konferencē sacīja ekonomikas ministre Aušrine Armonaite. "Ir daudz ierobežojumu, un mēs vēlamies šos šķēršļus novērst, lai Lietuvas uzņēmumiem nodrošinātu lielākas izaugsmes iespējas, kā arī spētu piesaistīt Lietuvai starptautiskos investorus."
Aizsardzības ministrs Arvīds Anušausks uzstāja, ka regulējumam ir jāveicina, nevis jāierobežo aizsardzības rūpniecības attīstība.
A. Armonaite solīja grozījumus likumā, kas regulē brīvās ekonomiskās zonas valstī. Pašlaik brīvās ekonomiskās zonas, kas investoriem piedāvā nodokļu atvieglojumus, ir slēgtas nozarēm, kas ražo vai pārdod ieročus, munīciju vai sprāgstvielas.
Pēc ministres domām, pastāvošais aizliegums ir tikai viens no šķēršļiem ieroču rūpniecības attīstībai.