Iespējams, nākotnē Kolektīvās drošības līguma organizācijai (KDLO), kurā pašlaik ietilpst Armēnija, Baltkrievija, Kazahstāna, Kirgizstāna, Krievija un Tadžikistāna, varētu pievienoties arī NVS un Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) dalībvalstis. Tā KDLO samitā Maskavā, klātesot visu dalībvalstu līderiem, sacīja Krievijas diktators Vladimirs Putins.
Samita laikā V. Putins akcentēja KDLO stabilizējošo lomu postpadomju telpā, kā arī to, ka tās ietekme uz situāciju atbildības zonā varētu tikai pieaugt. Tāpat izskanēja informācija, ka KDLO jau drīzumā varētu tikt paplašināta, tajā iekļaujot arī NVS un Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) dalībvalstis.
Visi samita dalībnieki arī bijuši vienisprātis, ka jāveicina KDLO sadarbība ar ŠSO un NVS, un koordinētāka rīcība nepieciešama arī starptautiskajās platformās, tostarp ANO.
Putinaprāt, NATO paplašināšanās “problēma ir radīta pilnīgi mākslīgi, jo tas tiek radīts ASV ārpolitiskajās interesēs”, savukārt Somijas un Zviedrijas pievienošanās NATO “tūlītējus draudus” Krievijai nerada, taču militārās infrastruktūras paplašināšana šajā teritorijā noteikti izraisīs Maskavas atbildi, kas būs atkarīga no tai radītajiem draudiem. Samitā arī tika lemts, ka turpmāk NVS kā organizācijai Kolektīvās drošības līguma organizācijā būs novērotāja statuss.
Maskavā notiekošajā pasākumā, kas bija pieskaņots Kolektīvās drošības līguma 30. gadadienai un KDLO 20. gadadienai, piedalījās visi organizācijas dalībvalstu prezidenti, kā arī organizācijas ģenerālsekretārs Staņislavs Zasjs.
Viņš informēja, ka pasākumā netika aktualizēts jautājums par KDLO karaspēka nosūtīšanu uz Ukrainu, taču V. Putins “ļoti detalizēti informējis” par tā sauktās “speciālās operācijas”, kā agresorvalsts Krievija apzīmē pašas sākto karu Ukrainā, gaitu. Sīkāka informācija netika sniegta.
KDLO samits Maskavā kārtējo reizi apliecināja, ka KDLO pastāv būtiskas problēmas. Uz to norāda, piemēram, tas, ka samita laikā Maskava nesaņēma nepārprotamu KDLO dalībvalstu akceptu Krievijas īstenotajai operācijai Ukrainā. Vienlaicīgi Krievija ir ieinteresēta saglabāt savus sabiedrotos KDLO un Eirāzijas Ekonomiskajā savienībā, lai sankciju apstākļos tos varētu izmantot kā neoficiālus importa avotus vai kā starpniekus investīcijām.
Tikmēr no Armēnijas premjerministra Nikolaja Pašinjana izskanēja kritika KDLO par organizācijas dalībvalstu reakciju uz 44 dienu karu Kalnu Karabahā 2020. gadā un apbruņojuma pārdošanu Azerbaidžānai, kas tika izmantoti pret Armēniju un tās iedzīvotājiem.