Krievija nolēmusi krasi samazināt karadarbību Ukrainas Kijivas un Čerņigovas apgabalu virzienā, pēc miera sarunām ar Ukrainu, ziņoja Krievijas delegācija, bet Ukrainas delegācija sniedz sīkākas detaļas par vēlamo vienošanos Ukrainas drošību garantijas jautājumā.
Krievi miera sarunas nodēvēja par "konstruktīvām".
Pēc Krievijas delegācijas vadītāja Vladimira Medinska teiktā, " Tiks pieņemti lēmumi, ja Kijivā tiks radīti apstākļi turpmākam normālam darbam".
Savukārt Ukraina sarunu laikā informēja klātesošos par to, ka vēlas saņemt drošības garantijas no parakstītājvalstīm, kuras būs bargākas par NATO 5. pantu, brīfingā pēc sarunām ar Krievijas Federāciju ziņoja Ukrainas delegācijas pārstāvis Davids Arakhamia.
Viņš vēstīja, ka Ukrainas delegācija uzstāja uz to, lai drīzumā taptu līgums, kas tiks parakstīts, ietverot visas drošības garantijas, lai tas tiktu ratificēts (valstu parlamentos - red.), lai neatkārtotos tā kļūda, kas bija Budapeštas memorandā, kad memorands izrādījās vien papīra gabals.
“Mēs vēlamies, lai tas būtu spēkā esošs, starptautisks mehānisms ar konkrētām drošības garantijām Ukrainai. Līgumam jāietver valsts drošības garantijas, kas būs līdzīgas NATO 5.pantam, vai vēl bargākas,” viņš skaidroja.
Balstoties uz šīm garantijām, valstīm jāsniedz Ukrainai militārā palīdzība gan bruņoto spēku, gan ieroču veidā, gan slēdzot debesis, kas Ukrainai tagad ir tik ļoti vajadzīgs.
Turklāt Ukrainas delegācija piedāvā brīvas iespējas pievienoties drošības līguma izveidē, proti, ja citas valstis vēlēsies pievienoties, Ukrainas valdība tām piešķirsim likumīgas tiesības to darīt.
“Protams, mums ir neatrisinātas problēmas ar Krievijas okupētajām Austrumukrainas teritorijām un Krimu, tāpēc garantijas īslaicīgi šajās teritorijās nedarbosies.
Dažas valstis jau ir devušas provizorisku apstiprinājumu, taču mēs gaidām oficiālus paziņojumus.
Šī ir sistēma, uz kuras mēs vēlamies būvēt jaunu Ukrainas nākotni drošības ziņā,” uzsvēra D. Arakhamia.