Priekšstatiem par "ietekmes sfērām" nav vietas 21.gadsimtā, uzsvērts Latvijas, Lietuvas un Igaunijas kopīgā paziņojumā, kuru Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Drošības padomes sēdē pirmdien nolasījis Lietuvas vēstnieks ANO Rītis Paulausks.
"Sen pagājuši ierobežotas suverenitātes laiki Eiropā. Priekšstatiem par "ietekmes sfērām" nav vietas 21.gadsimtā," teikts paziņojumā.
"Valstis brīvi var izvēlēties vai mainīt savus drošības pasākumus. Nevienai trešajai valstij nav veto tiesību attiecībā uz neatkarīgu un demokrātisku valstu suverēnu izvēli," norāda Baltijas valstis.
Lietuvas pastāvīgais pārstāvis ANO atkārtoti uzsvēra Baltijas valstu "nelokāmu atbalstu Ukrainas suverenitātei, neatkarībai un teritoriālajai vienotībai tās starptautiski atzītajās robežās".
Paziņojumā nosodīta Krievijas agresija Ukrainā, kas turpinās kopš 2014.gada, nelikumīgā Krimas pussalas aneksija un situācijas saasinājums, izvietojot karaspēku pie Ukrainas robežas.
"Kremlis turpina izmantot nepatiesu naratīvu, ka Krievija ir spiesta aizstāvēties pret apdraudējumu, lai gan patiesībā ir pretēji - tieši Krievija ir tā, kas apdraud Ukrainu un citas kaimiņvalstis, izvietojot vairāk nekā 100 000 karavīru [pie Ukrainas robežas]," teica Paulausks.
"Krievija nav upuris, kā tā mēģina sevi pozicionēt - tā ir agresors, kas mēģina nostiprināt savu drošību uz citu rēķina," piebilda diplomāts.
Paulausks atkārtoti apliecināja Baltijas valstu "pilnīgu apņēmību ievērot starptautiskās drošības pamatprincipus", tostarp valstu suverēno vienlīdzību un teritoriālo nedalāmību, robežu nepārkāpjamību un atturēšanos no spēka lietošanas.
Lietuvas pārstāvis aicināja Krieviju ievērot ANO statūtus, mazināt situācijas saspīlējumu un iesaistīties patiesā dialogā.
Paziņojumā ANO Drošības padomei atkārtoti pausts Baltijas valstu atbalsts miermīlīgam un ilgtspējīgam konflikta risinājumam, tostarp tā dēvētajā Normandijas formātā, Trīspusējā kontakta grupā un Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā.
ANO Drošības padomes sanāksme par situāciju saistībā ar Krievijas radītajiem draudiem Ukrainai notika pēc ASV ierosinājuma, lai gan Krievija mēģināja bloķēt jautājuma izskatīšanu padomē.
Krievija Ukrainas robežas tuvumā izvietojusi vairāk nekā 100 000 karavīru un militāro tehniku, raisot Rietumvalstu bažas par iespējamu militāru konfliktu Eiropā.