Nevar izslēgt iespēju, ka tiktu spriests par stingrāku mēru jeb sankciju vēršanu pret Aleksandra Lukašenko režīmu saistībā ar tā īstenoto agresiju pret Eiropas Savienības dalībvalstīm, izriet no Eiropas Parlamenta (EP) priekšsēdētāja Dāvida Sasoli sacītā šodien kopīgajā preses konferencē ar Saeimas priekšsēdētāju Ināru Mūrnieci.
Tā viņš atbildēja uz jautājumiem, kādus soļus, piemēram, papildus sankcijas ES varētu vērst pret Lukašenko režīmu, lai mēģinātu apturēt tā īstenoto hribrīduzbrukumu, kas tiek veikts ar migrantu plūsmām.
Attiecībā uz Lukašenko režīmam jau piemērotajām sankcijām ES nevar atkāpties atpakaļ, akcentēja EP priekšsēdētājs. Viņš arī uzsvēra, ka Lukašenko režīms rīkojas agresīvi pret ES.
Sasoli arī norādīja, ka 18. augustā tikšanās reizē ar Baltijas valstu parlamentu priekšsēdētājiem Lietuvā pārliecinājies par to, ka Lietuvai ir ļoti laba ar ES aģentūrām, īpaši Robežu un krasta apsardzes aģentūru "Frontex". Viņš uzsvēra, ka šī sadarbība ar ES institūcijām valstu savienības ārējās robežas apsardzībā ir jāpastiprina.
Mūrniece no savas puses akcentēja, ka ir jābūt papildu sankcijām pret tiem, kuri migrantus ved iekšā ES un īsteno migrācijas krīzi kā vienu no hibrīdkara posmiem. Politiķu vidū šī iespēja ir apspriesta, norādīja Saeimas priekšsēdētāja.
Kā ziņots, valdība, ņemot vērā konstatēto Latvijas-Baltkrievijas robežas nelikumīgās šķērsošanas gadījumu skaitu un tā straujo pieaugumu, nolēma izsludināt ārkārtējā situāciju no 11.augusta līdz 10.novembrim Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpils pilsētā.
Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ valsts robežas šķērsošana nav liegta 14 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 366 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.
Kopš 10. augusta kopumā no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas ir atturētas 474 personas.