Šā gada laikā NATO dalībvalstu robežu tuvumā pieaugs Krievijas un Baltkrievijas militārās aktivitātes, tā savā ikgadējā ziņojumā raksta Lietuvas Valsts drošības dienests un Lietuvas militārais izlūkdienests.
Kopīgajā ziņojumā norādīts, ka Baltkrievijas augstākā militārā vadība 2021. gadu nosaukusi par “kaujas gatavības gadu”. Tas saistīts ar plānoto Baltkrievijas un Krievijas kopīgo militāro mācību skaita pieaugumu, kas ir par vienu trešdaļu lielāks nekā 2020. gadā.
Kā norāda ziņojuma autori, “Krievijai militārais spēks aizvien ir galvenais līdzeklis savu mērķu un ietekmes vairošanai ārvalstīs.” Krievijas militārā potenciāla pieaugums arī šogad būs galvenais nacionālās drošības izaicinājums Lietuvai.
Lai gan aizvadītajā gadā, sākoties globālajai Covid-19 pandēmijai, oficiālā Maskava paziņoja, ka tās mērķis ir mazināt militāro spriedzi starp Krieviju un NATO, pēcāk sekojošie agresīvie Krievijas militārie manevri netālu no NATO robežām pierādīja, ka iepriekš lietotā Krievija retorika nav vērtējama nekā citādāk kā vien “šķietami labas gribas akts".
Kā piemēru šādam secinājumam abu izlūkdienestu pārstāvji piesauc nesen notikušā plašās Krievijas militārās mācības “Kavkaz 2020”, kuras, kā apgalvoja Krievijas bruņoto spēku vadība, bija apzināti atvirzītas no NATO, valstu robežām. Tomēr fakts, ka mācības notiks Dienvidu kara apgabalā – tālāk no Krievijas Rietumu robežām, stratēģiskajā līmenī bija ieplānots iepriekš. Tiesa vairākas citas iepriekš plānotās Krievijas mācības tiešā NATO dalībvalstu robežu tuvumā netika atceltas.
Kā norāda Lietuvas drošības dienests un Lietuvas Militārais izlūkdienests, Krievijas bruņoto spēku nostiprināšanās un to modernizācija būs redzama visā Lietuvas pierobežā.
“Pēdējo gadu laikā Kaļiņingradas reģionā redzama papildus tanku vienību veidošana. Šajā reģionā nesen ir izvietota jauna motorizēto strēlnieku divīzija, savukārt Krievijas Jūras spēku Baltijas flote saņēmusi jauna tipa kuģus, kuri aprīkoti ar “Kalibr” raķetēm,” raksta izlūkošanas speciālisti.
Kā jaunu risku izlūkošanas dienestu ziņojums izceļ autoritārā Baltkrievijas režīma nestabilitāti. Izlūkdienesti norāda, lai saglabātu varu, Baltkrievijas autoritārais līderis Aleksandrs Lukašenko pērn skaļi apsūdzēja Lietuvu un virkni citas Rietumu valstis par iejaukšanos Baltkrievijas iekšpolitikā. Vienlaikus viņš publiski paziņoja, ka devis pavēli pastiprināt robežsardzes spēkus uz Baltkrievijas robežām ar Rietumvalstīm, kā arī izvietojis papildus karaspēka vienības Rietumu virzienā, organizējot vairākas demonstratīvas militārās mācības.
"Tomēr šādas retorikas turpināšanās apvienojumā ar nestabilā Baltkrievijas autoritārā režīma gatavību veikt radikālas darbības savas varas noturēšanas vārdā, palielina spriedzi Baltkrievijas attiecībās ne tikai ar Lietuvu, bet arī tās kaimiņvalstīm," sacīts ziņojumā.