Foto: Foto: Russian Ministry of Foreign Affairs/ Scanpix
Aizvadītās nedēļas nogalē Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova paziņojumi par gatavību saraut attiecības ar Eiropas Savienību tālāku sankciju piemērošanas gadījumā bija gana skaļš paziņojums, kas tika sadzirdēts arī Rietumos. “Sargs.lv” aptaujātie drošības un politikas eksperti gan uzsver - lai ko teiktu oficiālā Maskava, tā nav nedz ieinteresēta, nedz spējīga pārraut attiecību ekonomisko komponenti, kas aizvien ir galvenā abu pušu kontaktos. Tieši ekonomiskie kontakti ar Eiropas Savienību izrādās vajadzīgāki paša Kremļa režīma izdzīvošanai nekā tirdzniecība ar Krieviju Eiropas Savienības valstīm.
Eiropas Savienības attiecības ar Krieviju strauji lejupslīdošā spirālē atrodas kopš 2014. gada, kad tā okupēja Ukrainai piederošo Krimu un izraisīja karu Doņeckas un Luhanskas apgabalos. Pēcāk sekojošā Kremļa kritiķu slepkavošana Eiropas valstīs, pastāvīgie kiberuzbrukumi un centieni ietekmēt atsevišķu Eiropas valstu demokrātisko vēlēšanu rezultātus tikai pielēja eļļu ugunij.
Pēdējais piliens Rietumu pacietības traukā bija Krievijas autoritārā prezidenta Vladimira Putina kritiķa Alekseja Navaļnija indēšana ar bēdīgi slaveno kaujas vielu “Novičok”. Vēl jo absurdāku šo situāciju padarīja fakts, ka Navaļnijam pēcāk bija izdevies sazināties ar vienu no saviem slepkavām, kurš ne tikai atzinās noziegumā, bet vēl izstāstīja tā detaļas.
Image
Foto: Foto: Babushkinsky District Court/TASS/ Scanpix
Foto: Krievijas opozicionārs Aleksejs Navaļnijs uz apsūdzētā sola tiesas zālē/ Babushkinsky District Court/TASS/ Scanpix
Lai gan Kremļa kritiķis, pateicoties Vācijā saņemtajai ārstēšanai, uzbrukumā izdzīvoja, viņa atgriešanās Krievijā bija gana skaļa. A. Navaļnija vadītais Korupcijas novēršanas fonds internetā demonstrēja filmu par Krievijas autoritārā prezidenta Vladimira Putina grezno pili Melnās jūras krastā, kura, kā apgalvo opozicionārs, uzcelta par nelikumīgi iegūtiem līdzekļiem.
Tas izraisīja protestu vilni Krievijas sabiedrībā, kura jau vairākus gadus cieš no Rietumvalstu sankciju dēļ lejupslīdošās ekonomikas attīstības un ar to saistītā ienākumu samazinājuma. Protestu ģeogrāfija aptvēra visu Krieviju, tikmēr vara nekautrējās tos apspiest ar brutālu spēku.
Šie apstākļi virknē Eiropas valstu valdību izsauca arvien skaļākus aicinājumus pēc bargākām sankcijām pret Kremļa režīmu. Tas ne pa jokam nokaitināja Maskavu, kas neseno Eiropas Savienības augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikā ŽuzepaBorrelja vizīti izmantoja, lai pazemotu ne tikai pašu Ž. Borrelju, bet arī visu Eiropas Savienību, to vēlāk demonstrējot propagandas medijos.
No sākuma draud, tad taisnojās
Pamatīga kritika par došanos uz Maskavu tika arī pašam Ž. Borreljam, taču viņš pēc atgriešanās paziņoja, katuvāko nedēļu laikā sagatavos iesniegšanai bloka dalībvalstīm priekšlikumus par jaunām sankcijām pret Krieviju, par ko plānots lemt 22. februārī.
Tas, ka sankcijas tiks piemērotas, vērtējot vairāku Eiropas valstu vadītāju izteikumus, bija skaidrs jau pirms Ž. Borrelja vizītes. Tomēr tas, ka tādas būs, kļuva saprotams pēc Ž. Borrelja atgriešanās no Maskavas.
"Man nebija ilūziju pirms vizītes, pēc tās esmu vēl vairāk noraizējies. [..] Viens kļuva skaidrs, Krievijas pusē nav nodoma iesaistīties konstruktīvās diskusijās, ja mēs pievēršamies cilvēktiesībām un politiskajām brīvībām," norādīja Ž. Borreljs
Image
Foto: Foto: EPA/Scanpix
Eiropas augstais pārstāvis ārlietās Žozeps Borreljs tikšanās laiā ar Krievijas ārlietu ministru Sergeju Lavrovu/ EPA/Scanpix
Atbildi parādā nepalika Kremlis. Krievijas Ārlietu ministrijas oficiālā pārstāve Marija Zaharova brīdināja Eiropas Savienību “nespert sasteigtus soļus,” solot, ka jebkurām sankcijām sekos “proporcionāla atbilde".
Tikmēr Krievijas ārlietu ministrs S. Lavrovs 12. februārī, uzstājoties Kremļa kvēlākā un aizrautīgākā propagandista Vladimira Solovjova interneta raidījumā “Solovjov Live”, konkretizēja savus draudus.
Uz propagandista jautājumu: "Mēs ejam uz [attiecību] saraušanu ar Eiropas Savienību?" S. Lavrovs atbildēja: "Vadāmies pēc tā, ka esam gatavi". "Gadījumā, ja vēlreiz ieraudzīsim, ka kaut kādās jomās tiek uzliktas sankcijas, kas rada riskus mūsu ekonomikai, tostarp pašās jutīgākajās jomās. Mēs negribam izolēties no pasaules dzīves, taču jābūt gataviem uz to. Gribi mieru - gatavojies karam."
Kā tieši izpaudīsies attiecību saraušana, Lavrovs gan nekonkretizēja, atstājot brīvu vietu spekulācijām.
Īsi pēc S. Lavrova atklāsmēm situāciju kaut nedaudz centās atvēsināt V. Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, norādot, ka S. Lavrovu mediji esot pārpratuši.
"Masu informācijas līdzekļi šo par sensāciju kļuvušo virsrakstu pasniedz bez konteksta, un tā ir liela mediju kļūda, tā ir kļūda, kas maina jēgu,” atzina V. Putina runas vīrs.
“Jēga ir tieši tajā, ka mēs to negribam, mēs gribam attīstīt attiecības ar Eiropas Savienību, bet, ja Eiropas Savienība ies pa šo ceļu, tad - jā, mēs būsim gatavi," teica Peskovs.
Eiropas Savienības virzienā vērstie apvainojumi no Krievijas ārlietu ministra turpinājās arī šonedēļ. Pirmdien, 15. februārī, Sanktpēterburgā, tiekoties ar Somijas kolēģi, viņš kārtējo reizi vainoja ES abu pušu attiecību sasalumā, taču vienlaikus pauda gatavību uzlabot attiecības, “ja no ES saņems pozitīvus signālus.”
Krievija vēlas, lai no tās baidās, bet - vai ir vērts?
Kā atzīst portāla “Sargs.lv” aptaujātie politologi, Krievijas Ārlietu ministrijas bravūrīgā rīcība patiesībā slēpj ko citu – Kremlis arvien nopietnāk bažījas par iespējami jaunām sankcijām. Daudz bīstamākas par sankcijām pret Krievijas ekonomiku V. Putina režīmam šķiet “Magņitska likuma” piemērošana. Tas ļautu ne tikai liegt ieceļošanu Eiropas Savienībā Krievijas autoritārajam līderim pietuvinātām personām un viņu ģimenes locekļiem, bet arī uzliktu par pienākumu dalībvalstīm arestēt šīm personām piederošos īpašumus un banku kontus.
“Krievijas puse un Lavrovs cenšas apsteigt procesu, saprotot, ka briest sankcijas saistībā ar Navaļnija politisko vajāšanu un indēšanas mēģinājumu. Tāpēc Lavrovs mēģina būt proaktīvs, sakot : “Pamēģiniet tik sankcijas piemērot, mēs tūdaļ sarausim attiecības,”” komentē nacionālajai drošībai veltītā bloga “Latvijas Drošība” dibinātājs Andis Kudors.
Image
Foto: Foto: Russian Ministry of Foreign Affairs/ Scanpix
Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs/ Russian Ministry of Foreign Affairs/ Scanpix
Viņš atzīst - oficiālajai Maskavai līdz šim nekad nav paticis komunicēt ar Eiropas Savienības ārlietu pārstāvjiem. Tā vietā Krievija allaž priekšroku devusi divpusējai attiecību veidošanai ar Eiropas lielvalstīm. Tādējādi pat, ja Krievija spertu šo soli un pārtrauktu attiecības ar Eiropas Savienību, tas nekādā gadījumā neliktu Krievijai pārtraukt attiecības, piemēram, ar Vāciju.
Ekspertu ieskatā šādi paziņojumi drīzāk uztverami kā zināms demaršs savstarpējos pušu paziņojumos bez tālākas konkrētas rīcības, jo Krievija sarunu kanālus atstās atvērtus.
A. Kudora ieskatā nesenie S. Lavrova paziņojumi drīzāk uzskatāmi par Krievijas varas vēstījumu saviem vēlētājiem pirms gaidāmajām parlamenta vēlēšanām, ka režīms ievēro principu “vīrs un vārds”, runājot no spēka pozīcijām ar Rietumiem.
Tikmēr Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra vadošais pētnieks Toms Rostoks atzīst - kopš Krimas aneksijas attiecības Rietumu un Krievijas starpā tā arī nav uzlabojušās. Turklāt šajā laikā Rietumu ārpolitikas veidotāju vidū virsroku guvis tas analītiķu spārns, kas uzskata, ka ar Krieviju jārunā tikai no spēka pozīcijām. Šādos apstākļos, turpinoties Krievijas izaicinošajai politikai, attiecību uzlabojums abu pušu starpā nav iespējams. Šo situāciju arvien nopietnāk apzinās arī Krievijas ārpolitikas veidotāji.
T. Rostoka ieskatā S. Lavrova teiktais ir centieni visiem spēkiem ietekmēt Rietumos notiekošās diskusijas par jauno sankciju piemērošanu.
“Tas ir oficiāls Krievijas brīdinājums. Nebūs tā, ka jūs uzliksiet sankcijas, bet Krievija tikai tādēļ cietīs! Vēstījums ir - jūs varat pazaudēt Krieviju pavisam! Protams, ka šobrīd abu pušu attiecības ir pasliktinājušās, bet Krievija nav pazaudēta pavisam. Tādējādi politikas veidotāju vidū aizvien ir cerība, ka nākotnē attiecības var normalizēties,” vērtēja T. Rostoks.
Līdzīgi domā arī A. Kudors. Viņa vērtējumā Krievijas Ārlietu ministrija saprot, ka, par spīti nesenajai kritikai par ES augstā pārstāvja un S. Lavrova tikšanos, Eiropa aizvien nav vienota tālāko sankciju jautājumā.
“Šis bija mēģinājums uzrunāt tos, kuri nevēlas piemērot jaunas sankcijas. Tas bija vēstījums “nemēģiniet iedzīt Krieviju stūrī, jo stūrī iedzīta Krievija ir bīstama”. Šis V.Putina stāsts par Krievijas iedzīšanu stūrī tiek izmantots, pārliecinot tos Eiropas politiķus, kuri slimo ar “šrēderizācijas” slimību,” skaidroja A. Kudors.
T. Rostoks saka, ka caur šādiem paziņojumiem Krievija mēģina iebaidīt Eiropas Savienību ar no vienas puses bīstamiem, taču no otras puses ārkārtīgi neskaidriem draudiem, kas vēstījuma saturu tam domātajai auditorijai neziņas ietekmē ļauj padarīt vēl šķietami bīstamāku.
“Ja mērķis patiešām ir nodot ziņu Rietumiem, lai Eiropas Savienība neuzliek jaunas sankcijas Krievijai, tad pašai Krievijai atliek piedraudēt ar kaut ko neskaidru. Atklāti sakot, nevienam Eiropā tā īsti nav skaidrs, ko nozīmē “pazaudēt Krieviju”. Grūti pateikt, ko tas šobrīd nozīmē, taču tas ir nepārprotams mēģinājums pārliecināt Eiropas valstis, lai sankcijas neuzliek,” atzīst pētnieks.
Ja Kremlim šādi iebiedēšanas mēģinājumi izdotos, tas zināmā mērā ļautu atrisināt pašreizējās Krievijas iekšpolitiskās problēmas, proti, šķeļot opozīciju, kura pēc A. Navaļnija indēšanas Eiropas Savienību aicināja noteikt mērķētās sankcijas pret Kremļa režīmam pietuvinātajām personām un to radiniekiem. Ja sankcijas netiktu piemērotas, Eiropas Savienību kā vāju un nekonsekventu organizāciju sāktu uztvert arī Krievijas opozīcijas iekšienē, veicinot tās šķelšanos.
Politika ir politika, bet ekonomika ir kas cits…
Šo teicienu pēdējo gadu laikā Krievijas amatpersonas izmantojušas visai plaši, no vienas puses, piekopjot sava veida huligānismu attiecībās ar Rietumiem, no otras, naski turpinot savstarpējo tirdzniecību. Tā šobrīd ir abpusēji izdevīga – Rietumeiropa turpina Krievijā iegādāties izejvielas un energoresursus, bet Krievijas elite baudīt Rietumu demokrātiju sasniegumus un augļus. Kā norāda eksperti, šis savstarpējo attiecībupotenciāls aizskarts nekādā gadījumā netiks.
“Es nedomāju, ka tiktu apdraudēta liela daļa no 250 miljardu eiro savstarpējās tirdzniecības. Apdraudēta netiks vismaz lielākā daļa no tās. Iespējams, skarti tiks tikai kaut kādi sīkumi,” saka T. Rostoks.
Image
Foto: Foto: Nord Stream 2 / Axel Schmidt
"Nord Stream 2" gāzes cauruļvada ieklāšana Baltijas jūrā/Nord Stream 2 / Axel Schmidt
Līdzīgi domā arī A. Kudors. “Ko gan nozīmē pieteiktā attiecību saraušana? Vai tas nozīmē, ka Krievija ir gatava paziņot, ka tā vairs nevēlas īstenot tādu projektu “Nord Stream2”? protams, ka tā vēlas,” uzsver eksperts.
Abi speciālisti norāda – Krievija ir daudz lielākā mērogā atkarīga no savstarpējās tirdzniecības ar Eiropas Savienību nekā Eiropas Savienība būtu atkarīga no tirdzniecības saitēm ar Krieviju. Turklāt nesenie draudi par attiecību saraušanu ar Eiropu nozīmējot, ka Krievijas rokās vairs nav palikuši nekādi citi veiksmīgāki instrumenti situācijas uzlabošanai.
Tiesa, pat šādās situācijās Krievijas draudi nav uzskatāmi ne par ko vairāk kā vien draudiem. Te kā piemēru A. Kudors min Krievijas pastāvīgos pārmetumus Baltijas valstīm par tā saukto “tautiešu tiesību pārkāpšanu”. Lai arī šo attiecību vēsturē nav izticis bez biežākiem vai retākiem draudiem ieviest ekonomiskās sankcijas, tas nav noticis. Iemesls – šādu sankciju piemērošanas gadījumā nāktos ciest arī Krievijas uzņēmējiem, uz ko Krievijas puse nav gatava. Lai gan pēdējo gadu laikā publiski tiek runāts, ka šādas sankcijas tomēr ir ieviestas, novirzot tranzīta kravu plūsmas, šie apgalvojumi neatbilst patiesībai, jo līdz ar savu ostu attīstību Krievija nekad nav slēpusi vēlmi šobrīd Baltijas valstīs pārkrautās kravas novirzīt uz savām ostām.
“Te nu iezīmējas atšķirība. Ja rietumvalstis ir gatavas pieciest ekonomiskas problēmas, iestājoties par konkrētām vērtībām, tad Krievijas puse galīgi nav gatava iet uz ekonomiskiem zaudējumiem kaut kādu, viņuprāt, iluzoru vērtību vārdā. Tirdzniecība ar Eiropas Savienību vairāk ir vajadzīga pašai Krievijai nekā Eiropas Savienībai,” atzīst A.Kudors.
Kā indikators Krievijas centieniem izvairīties no ekonomisko saišu aizskaršanas vērtējams diskutablais un daudzu Rietumvalstu kritizētais gāzes vada projekts “Nord Stream2”. Lai gan ASV tam centusies piemērot sankcijas, būtiski palēninot projekta gaitu, tā virzība aizvien turpinās. Kā uzskata T. Rostoks, Krievija savas ārpolitiskās pozīcijas pastiprināšanai pat, iespējams, vēlētos tajā pārtraukt savu dalību, taču vairs nevar to atļauties. Vienlaikus viņš piebilst, ka šādu cenu Krievija varētu būt gatava maksāt, ja sekotu tūlītēja attiecību uzlabošana ar Rietumiem, taču maz ticams, ka šādu soli ir gatavi spert paši Rietumi.
Tikmēr, runājot par iespējamo sankciju smagumu, eksperti ir piesardzīgi, norādot, ka par spīti savstarpējiem apvainojumiem un pazemojumiem, Eiropas politiķi, par tām lemjot, allaž ir izslēguši emocijas.
Eiropas Savienības galotņu samits, kurā tiks skatīts jautājums par sankcijām Krievijai, gaidāms 22. februārī.
