Viesojoties Igaunijā, B.Volless uzsver nepieciešamību kopīgi cīnīties pret Krievijas draudiem

ĀRVALSTĪS I 15.12.2020
Sargs.lv/ERR.ee
BaltijaNATO kaujas grupa
Volless
Foto: Foto:Ken Mürk/ERR

Lielbritānijas aizsarzdības sekretārs Bens Volless, viesojoties Igaunijā uzsvēris nepieciešamību kopīgi vērsties pret Krievijas radītajiem draudiem, vēsta Igaunijas sabiedriskais medijs ERR.ee.

Vizītē Igaunijā, kurā NATO paplašinātās kaujas grupas sastāvā izvietoti Lielbritānijas karavīri, Apvienotās Karalistes aizsardzības sekretārs šonedēļ ieradās divu dienu darba vizītē. Vizītes laikā Lielbritānijas aizsardzības sekretāram bija paredzētas tikšanās gan ar Igaunijas aizsardzības ministru Jiri Luiku, gan premjerministru Jiri Ratasu.

Pēc tikšanās Igaunijas aizsardzības ministrs atzina, ka Lielbritānija ir svarīgs Igaunijas sabiedrotais ar kopīgu izpratni par Krievijas radītajiem draudiem. Viņš arī pateicās Lielbritānijai par vairāk nekā 800 karavīru atvēlēšanu NATO paplašinātās klātbūtnes vienībai Igaunijā.

Tāpat Igaunijas aizsardzības ministrs apsveica Lielbritānijas valdības lēmumu par būtisku aizsardzības izdevumu palielinājumu, atgādinot, ka gan Lielbritānija, gan Igaunija ir tās valstis, kuras NATO aliansē izpilda prasību par 2% izdevumu atvēlēšanu aizsardzībai, mudinot šo mērķi sasniegt arī tām Eiropas valstīm, kuru izdevumu līmenis aizvien nesasniedz alianses rekomendēto.

“Mēs allaž savus skatus esam vērsuši viena un tā paša pretinieka virzienā, kas nav īpaši tālu no šejienes. Tā ir Krievija, kura kļuvusi vēl neparedzamāka un vēl agresīvāka. Tā tāda ir visai ilgu laiku, izaicinot ne tikai mūsu vērtības, bet arī mūsu kopīgās intereses ārvalstīs,” sacīja B. Volless.

Lielbritānijas aizsardzības sekretārs uzsvēra seno sadarbību ar Igauniju, norādot, ka Apvienotā Karaliste to militāri atbalstījusi kopš Igaunijas Neatkarības kara laika. Arī šobrīd Igaunijā atrodas Lielbritānijas ekspedīcijas spēki, ar mērķi atturēt potenciālo agresoru.

“Mums ir daudz kopīga ar Igauniju un pārējām Baltijas valstīm. Lielbritānija šajā reģionā ir uz palikšanu. Mūsu klātbūtne šeit ir ārkārtīgi svarīga visas Eiropas kopējai drošībai. Par spīti “Brexit” procesam mēs kā NATO dalībvalsts esam kopā ar tautām, kurām ir tās pašas vērtības un, ar kurām mums ir veiksmīga tirdzniecība. Mēs būsim šeit tik ilgi, cik tas ir nepieciešams, vai tik ilgi, cik Igaunija to uzskatīs to par vajadzīgu,” uzsvēra B. Volless.

Arī Igaunijas aizsardzības ministrs Jiri Luiks norādīja, ka neraugoties uz “Brexit” Igaunija ir pārliecināta, ka Apvienotā Karaliste būs klātesoša Eiropas drošības uzturēšanā.

Savukārt B.Volless norādīja uz Lielbritānijas aizsardzības sistēmā uzsāktajām reformām, kas paredz ieguldījumus jaunu ieroču sistēmu izstrādē, paredzot atteikties no daļas līdzšinējā bruņojuma. Lai gan bruņotajos spēkos ir vērojams zināms sentiments un “pieķeršanās” kādam spēku veidam, nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut, ka netiek attīstītas jaunas spējas. Šis process gan nenozīmēs, ka spējas samazināsies valstīs, kurās jau šobrīd ir izvietoti britu karavīri.

“Kas attiecas uz mūsu spēku klātbūtni pasaulē, tad jāteic, ka jūs no Apvienotās Karalistes redzēsiet daudz vairāk nekā mazāk. Tādējādi arī tādās valstīs kā Igaunija britu karavīru klātbūtne nekādā gadījumā nebūs mazāka. Tā pat būs lielāka,”  viņš atzina.

Savukārt, runājot par NATO vadītās operācijas Afganistānā nākotni, Lielbritānijas un Igaunijas aizsardzības ministri uzsvēra, ka abas valstis pārstāv viedokli ka alianse šajā valstī kopīgi iegāja pēc 11. septembra terora aktiem, savukārt tagad sabiedroto spēkiem tā būtu kopīgi jāpamet.

Otrdien B. Vollesa vizīte Igaunijā turpinājās, apmeklējot Tapas bāzi, kurā uzturas Igaunijā izvietotā NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupa, ko uz rotācijas pamata veido Apvienotās Karalistes un Dānijas bruņotie spēki.