Igaunijas aizsardzības ministrija ASV valdībai iesniegusi pieteikumu 200 miljonu aizņēmumam savas valsts pretgaisa aizsardzības sistēmas attīstībai. Līdzekļus no ASV Igaunija iecerējusi atmaksāt četru gadu laikā , ziņo Igaunijas sabiedriskais medijs “ERR.ee”.
"Mēs esam pieteikušies 200 miljonu eiro aizdevumam, lai līdz 2025. gadam kopā ar mūsu sabiedrotajiem stiprinātu reģiona pretgaisa aizsardzības spējas. Visas pazīmes liecina, ka nākamā [ASV prezidenta] administrācija nemainīs savu nostāju jautājumā par Eiropas sabiedroto aizsardzības pastiprināšanu, ja paši Eiropas sabiedrotie šajā procesā dos savu ieguldījumu,” tā intervijā “Vikerraadio” raidījumam "Välistund" sacīja Igaunijas Aizsardzības ministrijas kanclers Kristjans Priks (Kristjan Prikk).
Pēc K.Prika vērtējuma, lai gan ASV ārpolitikai ir ļoti svarīgi, kurš ir nākamais prezidents, ASV Kongresam ir izšķiroša loma lēmumu pieņemšanā par finansējuma piešķiršanu. "Kongress patiešām atbalsta labi funkcionējošu sabiedroto finansēšanu, un nekas neliecina, ka šī attieksme mainīsies. Attiecībā par pretgaisa aizsardzības sistēmas izveidi mums ir izveidoti labi kontakti gan par tās praktiskajiem jautājumiem, gan finansēšanas iespējām, " viņš sacīja.
"Mums jāņem vērā, ka mums ir vajadzīgas daudzveidīgas pretgaisa aizsardzības sistēmas no tik pat daudzveidīgiem pretinieku uzbrukuma veidiem,” piebilda kanclers.
“Tad kad mēs runājam ar ASV pusi par sadarbību, mēs tajā ietveram daudzas aktivitātes. Pirmkārt, mums jāuzlabo un jānostiprina jau esošās sistēmas, attīstot sensoru tīklu, komandvadības un sakaru sistēmu. Tad mēs būsim izveidojuši iespējas tajā integrēt sabiedroto vidējā rādiusa un tālā rādiusa pretgaisa aizsardzības ieročus, tos pievienojot mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmai," skaidroja K. Priks.
Viņš skaidroja, ka šādu sistēmu izvietošana Igaunijā neprasītu papildus sabiedroto spēku bāzu izveidi. Tā vietā Igaunijas pretgaisa aizsardzības sistēmas komumikāciju un komandvadības sistēmai jābūt tiktāl attīstītai lai tā būtu spējīga dalīties ar informāciju par tās gaisa telpā notiekošo ar saviem NATO partneriem, kā arī ātri pieslēgt tādas sistēmas kā “Patriot” vai “NASAMS”.
“Neaizmirsīsim, ka mēs runājam par sistēmu, kas aptver visus NATO gaisa telpu. Šai sistēmai ir pieslēgtas arī sabiedroto lidmašīnas, kuras atrodas visai tālu no mūsu gaisa telpas. Arī šīm lidmašīnām vajadzīga informācija par šeit notiekošo, lai pieņemtu lēmumus par to, kā labāk aizsargāt mūsu gaisa telpu,” skaidroja Aizsardzības ministrijas kanclers.
K. Priks norādīja, ka līdzīgs finansiāls atbalsts no ASV saņemts iepriekš, tostarp 50 miljonu liels aizdevums pirms vairākiem gadiem.
Kopumā Igaunija nākamā gada budžetā aizsardzības izdevumiem atvēlējusi 645 miljonus eiro, jeb 2.3 procentus no iekšzemes kopprodukta.