Šveice jau vairāk nekā 200 gadu ir bijusi Eiropas neitralitātes politikas centrā. Valsts, kas divas reizes veiksmīgi pārcietusi Pasaules karus, tajos neiesaistoties, turpina ievērot stingru neitralitātes politiku. Sargs.lv ieskatās, kā Šveices drošības dienestu ziņojumā par Šveices Nacionālo drošību mazā valsts analizē drošības riskus un draudus.
Šveices Federālā izlūkošanas dienesta (Nachrichtendienst des Bundes; Service de renseignement de la Confédération) ziņojumā minēts – mūsdienu starptautiskās politikas sistēmu veido virkne aktoru, kuri savstarpēji cīnās par ietekmi. Ievērojama loma ziņojumā ir ierādīta Covid-19 pandēmijai, kas visdrīzāk paātrinās esošās starptautiskās sistēmas tendences un samazinās ASV, tās sabiedroto un institūciju lomu pasaulē. Pagaidām nav skaidrs, vai pārmaiņu rezultāts būs multipolāra pasaules kārtība, vai pasaule, kurā varas centrus veidos ASV un Ķīna.
Starptautiskās sistēmas izmaiņas un spēka politikas renesanse ir sarežģījušas Šveices drošības situāciju. Šveices stratēģiskās intereses ietekmē sadursme starp Ķīnas un ASV interesēm, Krievijas vēlme palielināt tās ietekmi Eiropā un virkne konfliktu pie Eiropas robežām.
Pēc Šveices drošības speciālistu domām, Transatlantiskās attiecības saglabās savu nozīmi, taču Covid-19 pandēmija ievērojami palielinās Eiropas Savienības stratēģiskās ambīcijas un vēlmi veidot neatkarīgāku drošības un aizsardzības politiku.
Tuvajos Austrumos Šveices izlūkdienesti turpina brīdināt par teroristiskā grupējuma “Islāma valsts” (DAESH) draudiem. Lai gan organizācija 2019. gadā tika sagrauta un zaudēja savus pēdējās teritorijas Sīrijā, tās centrālie elementi saglabāja ievērojamus finanšu un personāla resursus, kuri no ir novesti pagrīdē un kuru kontakti saglabā reģionālu nozīmi.