Eiropas Padome 22. oktobrī pieņēma lēmumu par sankciju piemērošanu divām fiziskām personām, kā arī Krievijas Bruņoto spēku Galvenās izlūkošanas pārvaldes (GRU) 85. Speciālo dienesta galvenajam centram par 2015. gadā organizētajiem kiberuzbrukumiem Vācijas Bundestāgam.
Sankcijas noteiktas divām fiziskām personām – Dmitrijam Badinam un Igoram Kostjukovam, kā arī Krievijas Federācijas Bruņoto spēku Ģenerālštāba Galvenās pārvaldes (GRU) 85. Speciālo dienestu galvenajam centram. Kā savā preses paziņojumā medijiem norāda Eiropas Padome, šie indivīdi, kā arī Krievijas GRU apakšvienība ir atbildīga vai piedalījās kiberuzbrukumā Vācijas Federālajam parlamentam jeb Bundestāgam 2015. gada aprīlī un maijā. Šis kiberuzbrukums bija vērsts uz Bundestāga informācijas sistēmu un ietekmēja tās spēju darboties vairākas dienas. Tā laikā tika nozagts ievērojams Vācijas deputātu datu daudzums, tostarp kancleres Angelas Merkeles e-pasta konti.
Piemērotās sankcijas fiziskajām personām paredz ceļošanas aizliegumu un aktīvu iesaldēšanu, savukārt Krievijas Galvenās izlūkošanas pārvaldes apakšvienībai – aktīvu iesaldēšanu. Turklāt personām un organizācijām no Eiropas Savienības ir aizliegts darīt pieejamus līdzekļus sankcionētajiem indivīdiem un iestādei.
Ieskaitot šo gadījumu, ierobežojoši pasākumi saistībā ar kiberuzbrukumiem pret ES un tās dalībvalstīm kopumā piemēroti jau astoņām fiziskām personām un četrām organizācijām vai struktūrām.
Sankcijas ir viena no iespējamām reakcijām uz ļaunprātīgām pret ES vērstām kiberdarbībām, un to mērķis ir novērst un atturēt ļaunprātīgu rīcību kibertelpā.
Informācija par padomes pieņemtajiem tiesību aktiem, tostarp personu un attiecīgās struktūras vārdi, ir publicēti ES oficiālajā vietnē: https://eur-lex.europa.eu/legal-content/LV/TXT/?uri=OJ:L:2020:351I:TOC
Tiesisko regulējumu ierobežojošiem pasākumiem, reaģējot uz kiberuzbrukumiem, Eiropa Padome ieviesa 2019. gada maijā un pirmo reizi izmantoja 2020. gada jūlijā. Padome katru gadu pārskata sankciju režīma piemērošanu, un pagaidām tas pagarināts līdz 2021. gada maijam.
ES ir apņēmusies izveidot globālu, atvērtu, stabilu un drošu kibertelpu, tāpēc atkārtoti uzsver nepieciešamību stiprināt starptautisko sadarbību, lai šajā jomā uzturētu uz noteikumiem balstītu kārtību.