Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko savu varu spējis saglabāt, vienīgi pateicoties Kremļa atbalstam. Skaidrs, ka Krievija apmaiņā pret to viņam pieprasīs gana augstu samaksu, daļēji maksa par šiem “pakalpojumiem” jau sāk iezīmēties. Tā ir gan ciešāka integrācija “savienotās valsts” modelī un arvien lielāka Krievijas ārpolitiskās nostājas pārņemšana, raksta domnīca “Warsaw Institute”.
Domājams, ka pilnībā Kremļa un Lukašenko režīma darījuma detaļas atklāsies A. Lukašenko vizītes laikā Maskavā, kura gaidāma jau šomēnes. Savstarpējo diplomātisko kontaktu intensificēšana, pastāvīga sadarbība bruņoto spēku starpā gluži tā pat kā Krievijas premjerministra Mihaila Mišustina viesošanās Minskā liecina par vienu – Baltkrievijas-Krievijas līguma gatavošanu.
M. Mišustins Minsku apmeklēja 3. septembrī. Toreiz abas puses paziņoja, ka Krievijas premjerministra vienas dienas vizīte Baltkrievijas galvaspilsētā ir veltīta ekonomikas un enerģētikas jautājumiem. Tiekoties ar Aleksandru Lukašenko, Mišustins atzīmēja progresu abu valstu savienības līguma stiprināšanā, kas nodrošina ciešus politiskos, ekonomiskos un militāros kontaktus.
“Mēs esam izvietojuši pusi no Baltkrievijas armijas, pārņemot savā kontrolē valsts Rietumu robežas ar Lietuvu un Poliju, jo Grodņa faktiski ir ielenkta, ”sacīja Lukašenko.
Marija Zaharova apsūdzēja Poliju spiediena izdarīšanā uz Baltkrieviju un Baltkrievijas opozīcijas spēku atbalstīšanā. Runājot par premjerministra Mišustina vizīti Minskā, ir vērts atzīmēt, ka viņu pavadīja divi premjerministra vietnieki un pieci ministri. Vizītei bija tehnisks raksturs – tās mērķis bija precizēt jaunos starpvalstu nolīgumus, kas padziļina Baltkrievijas un Krievijas integrāciju, kā arī paredz Krievijas palīdzību Minskai (piemēram, gāzes un naftas piegādes cenas) pirms gaidāmās Lukašenko vizītes Maskavā. Visticamāk, šie pasākumi tiks izziņoti tieši tad.
Tāpat Maskavā nesen viesojās Baltkrievijas ārlietu ministrs un aizsardzības ministrs. Baltkrievijas ārlietu ministrs Vladimirs Makejs Maskavā ieradās 2. septembrī. Pēc tikšanās ar savu Krievijas kolēģi Sergeju Lavrovu, viņš situācijas destabilizācijā Baltkrievijā apsūdzēja ārvalstis. Savos paziņojumos viņš uzbruka NATO un Eiropas savienībai, par to paziņojumiem saistībā ar situāciju Baltkrievijā. Tāpat viņš apvainoja Ukrainu par “200 sagatavotu ekstrēmistu” nosūtīšanu uz Baltkrieviju , lai destabilizētu tajā situāciju.
Tās pašas dienas laikā Baltkrievijas un Krievijas bruņoto spēku komandieri Aleksandrs Volfovičs un Valērijas Gerasimovs pārrunājuši militārās sadarbības jautājumus, tostarp gatavošanos abu valstu kopīgi rīkotajām mācībām. Ģenerāļu vidū pārrunātas tika arī Krievijas gatavotās mācības “Kaukāzs 2020” un apvienotās Krievijas, Baltkrievijas un Serbijas “Slāvu brālības kara spēles 2020”, kuras norisināsies Baltkrievijas teritorijā.
Krievijā viesojās arī Baltkrievijas aizsardzības ministrs ģenerālis Viktors Kereņins, vizītes laikā jau kārtējo reizi apvainojot situācijas destabilizācijā Rietumvalstis.
Šādu viedokli ģenerālis Kereņins paudis arī virknē Krievijas veidoto starptautisko organizāciju, piemēram Neatkarīgo valstu sadraudzības, Kolektīvās drošības organizācijas valstu un Šanhajas sadarbības organizācijas sanāksmēs. Viņš uzsver – sākotnēji rietumvalstis Baltkrievijā mēģinājušas īstenot “krāsaino revolūciju”, bet, kad tās centieni izgāzušies, pārgājuši “hibrīdkara fāzē”.