Iespēja, ka Baltkrievija tiek absorbēta Krievijas federācijas sastāvā, šobrīd ir ļoti iespējama. Tas varētu nozīmēt ar būtisku Krievijas ietekmes un spēka pieaugumu, negatīvi ietekmējot kopējo reģionālo drošības situāciju visā Baltijas reģionā. Tā trešdien intervijā “Latvijas Radio” programmā “Krustpunkti” norādīja aizsardzības ministrs Artis Pabriks.
Ministrs atzina, ka šobrīd iekšpolitiskā situācija Baltkrievijā ir ārkārtīgi problemātiska. Neraugoties uz demokrātiskās opozīcijas asajiem protestiem, kas vērsti pret neseno prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošanu un tiem sekojošo vardarbīgo protestu apspiešanu, autoritārā prezidenta Aleksandra Lukašenko režīms turpina pastāvēt.
Vērtējot protestu kustību, Latvijas aizsardzības ministrs atzina, ka bijis pārsteigts par Baltkrievijas demokrātiskās opozīcijas iespējām sarīkot plašus protestus, turklāt saglabāt tajos lielu sabiedrības iesaisti. “Pilsoniskā sabiedrība Baltkrievijā ir vāja, bet mēs esam pārsteigti, cik daudz cilvēku pulcējās un turpina pulcēties uz šiem protestiem. Lai to darītu, vajag lielu drosmi,” atzina A. Pabriks, tomēr piebilda, ka panākt tik spēcīgi veidotā autoritārā režīma krišanu ar miermīlīgiem protestiem būs ārkārtīgi grūti.
Vienlaikus A. Pabriks kā absurdas nosauca A. Lukašenko izplatītās apsūdzības Baltijas valstīm un Polijai, tostarp Latvijai, ka tās cenšas jaukties Baltkrievijas iekšējās lietās, veicinot protestu kustību. Viņaprāt, šos paziņojumus ietekmē viens no retajiem Baltkrievijas režīma atbalstītājiem – Kremlis.
Īpaši komiska A. Pabrika vērtējumā ir A. Lukašenko draudēšana baltkrievu sabiedrībai ar it kā pierobežā sakoncentrēto NATO karaspēku.
Gadījumā, ja A. Lukašenko režīms jau tuvākajā laikā paspēs pieņemt visus lēmumus, kas nepieciešami daudz ciešākai Baltkrievijas integrācijai Krievijā, Baltijas valstīm tas draud ar būtisku Krievijas militāro pozīciju nostiprināšanos.
Vaicāts par Krievijas interesēm, iesaistoties Baltkrievija iekšpolitiskajos procesos, aizsardzības ministrs atzina, ka tie galvenokārt saistīti ar Krievijas nevēlēšanos izplatīt Baltkrievijas pilsoņu “demokrātijas slimību” Krievijā, jo tādējādi problēmas varētu rasties arī autoritārā Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmam. Tai pat laikā A. Pabriks atzina – Krievija vismaz pagaidām nav tieši ieinteresēta veicināt pilsoņu kara situāciju Baltkrievijā vai arī ārējā intervencē pret Baltkrieviju. Tā vietā Maskava vēl cer, ka A. Lukašenko ar protestiem pats tiks galā.
Vienlaikus A. Pabriks pieļāva, ka, pasliktinoties situācijai Baltkrievijā un turpinoties režīma represijām pret demokrātisko opozīciju, Latvijas pierobežā varētu palielināties Baltkrievijas bēgļu skaits. Iespējams, šīs plūsmas kontrolēšanā vajadzēs iesaistīt arī armiju.