ASV Gaisa spēku Eiropā komandieris vēl nav saņēmis norādījumus sākt izvest daļu karavīru no bāzēm Vācijā, neraugoties uz ASV prezidenta Donalda Trampa administrācijas pausto nodomu līdz septembrim nogādāt daļu pašlaik Vācijā dislocētos karavīrus Savienotajās Valstīs, vēsta ASV portāls “Military.com”.
ASV Gaisa spēku Eiropā un Āfrikā komandieris ģenerālis Džefrijs Harigians (Jeffrey Harrigian) šonedēļ ziņojis, ka līdz šim vēl nav saņēmis nekādas pavēles, kas norādītu uz jebkādu plānošanu, sakot, ka visus jautājumus, kas saistīti ar karavīru pārvietošanu no Vācijas nodevis Baltajam namam.
Laikraksts “The Wall Street Journal” šomēnes ziņoja, ka prezidents D. Tramps devis rīkojumu līdz šī gada rudenim samazināt aktīvā dienestu personālu Vācijā līdz 25 000, kas ir aptuveni par 10 000 karavīru mazāk.
Savukārt šīs nedēļas sākumā D. Tramps apstiprināja Vācijā dislocēto karavīru samazināšanas plānus, norādot, ka tā ir atbilde uz Vācijas krāpnieciskajiem aizsardzības tēriņiem pret NATO.
“Vācija, kā jūs zināt, ir ļoti maldīga savos maksājumos NATO. Tie ir gadiem ilgi neveikti maksājumi miljardu dolāru apmērā. Tāpēc mēs samazinām Vācijā izvietoto karavīru skaitu līdz 25 000,” sacīja D. Tramps apaļā galda diskusijas laikā Baltajā namā.
Saskaņā ar Stokholmas Starptautiskā miera pētniecības institūta (SIPRI) datiem NATO dalībvalstis 2014. gadā vienojās nākamajos desmit gados palielināt aizsardzības izdevumus līdz vismaz 2% no IKP.
Savukārt ziņu aģentūras “Reuters” dati liecina, ka Vācijas izdevumi 2019. gadā pieauga līdz 1,3% no nedaudz vairāk nekā 1,2% 2018. gadā. Taču nesen Vācijas kanclere Angela Merkele sacīja, ka, neskatoties uz valsts apņemšanos sasniegt 2% no IKP, ekonomikas pieauguma bremzēšanās dēļ tā izvirzījusi jaunu mērķi – 1,5% no IKP.
Ziņas par iespējamo militāro izdevumu pieauguma samazinājumu ir piesaistījušas gan ASV, gan Vācijas likumdevēju iebildumus, ņemot vērā draudus, ko rada Krievija.
“Krievijas radītie draudi nav mazinājušies, un mēs uzskatām, ka visi signāli par mazāku ASV apņēmību pret NATO, varētu iedrošināt Krieviju uz jaunu agresīvu oportūnismu,” Kongresa Bruņoto spēku komitejas vēstulē, kura adresēta ASV prezidentam Donaldam Trampam, rakstīja Teksasas kongresmenis no republikāņu partijas Maks Tornberijs (Mac Thornberry).
Viņš arī norādījis, ka karaspēka samazinājums arī ievērojami mazinātu ASV bruņoto spēku skaitu, kas var plūst cauri Vācijai, lai izvietotu karavīrus bāzēs visā pasaulē, izraisot nopietnas loģistikas problēmas. D. Trampam adresēto M. Tornberija vēstuli parakstījuši vēl 22 republikāņu kongresmeņi.
“ASV militārā klātbūtne Vācijā ir abpusēji izdevīga abām valstīm, un tā atbalsta transatlantisko aliansi. Tas ir arī nenovērtējams ASV militāro operāciju centrs," sacīja Žanna Šaheina (Jeanne Shaheen) Ņūhempšīras Senāta Bruņoto spēku un ārējo attiecību komiteju vecākā locekle,
Viņa arī norādīja, ka Kongresam nevajadzētu stāvēt uz malā, kamēr prezidents D. Tramps rada ilgstošu kaitējumu transatlantiskajām attiecībām un kaitē ASV drošības mērķiem.
Aizsardzības departamenta ietekme Eiropā samazinājusies gadiem. Taču tādas programmas kā Eiropas Noturības iniciatīva, kas tika rosinātas 2014. gadā pēc Krievijas Krimas aneksijas, ir palīdzējušas īstenot vērienīgus pasākumus attiecībā uz partneriem Eiropā.
ASV Bruņoto spēku komandieris Eiropā ģenerālis Tods Volters (Tod Wolters) šā gada sākumā Eiropas atturēšanas iniciatīvu (EDI) raksturoja kā panākumu, jo īpaši, palielinot gatavību rotācijas spēkie, īpaši attiecībā uz gaisa spēku eksperimentālās aviācijas apkarošanas iniciatīvu (ACE). Iniciatīvas mērķis ir izveidot mazus centrus, lai izvietotu ātrās reaģēšanas spēkus visā kontinentā.
“Šīs konkrētās koncepcijas mērķis ir būt proaktīviem, sadalot savus spēkus tā, lai mēs būtu gatavībā un kaujas spējīgi. Galu galā tas ir tas, kas mums ir jādara, kad mēs īstenojam šo koncepciju,” sacīja ģenerālis Dž. Harigians.