2020. gada 13. maijā Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja lēmumu, ar kuru ieceļ Mihailu Fradkovu par Krievijas Stratēģisko pētījumu institūta direktoru. Tā bija tikai formalitāte - Fradkovs kopš 2017. gada ir vadījis Kremļa kontrolēto aģentūru.
Tomēr ar šo lēmumu Kremlis nostiprināja Fradkova pozīcijas, un, iespējams, Krievijas Stratēģisko pētījumu institūtam būs jāsaskaras ar jauniem, lieliem uzdevumiem. Ne tāpat vien, tikai nākamajā dienā Krievijas Stratēģisko pētījumu institūts savā tīmekļa vietnē paziņoja par “papildu cilvēkresursu” personāla atlases plāniem.
Fradkovs ir vadījis Krievijas Stratēģisko pētījumu institūtu kopš 2017. gada 4. janvāra. No 2004. līdz 2007. gadam viņš bija Krievijas premjerministrs, bet no 2007. līdz 2016. gadam bija Krievijas Ārējās izlūkošanas dienesta vadītājs. No 2004. un 2016. gada viņš ieņēma Krievijas Drošības padomes pastāvīgā locekļa amatu.
Šis Institūts nebija pakļauts prezidenta administrācijai līdz pat 2009. gadam. Kremļa atbalstītā aģentūra ir ieņēmusi galveno lomu Maskavas hibrīda operācijās, taču oficiāli pilda savus uzdevumus kā pētniecības centrs. Atvaļinātais izlūkdienesta ģenerālis Leonīds Rešetņikovs, kurš institūtu vadīja kopš 2009. gada, agrāk bija Ārējā izlūkdienesta informācijas analītiskās nodaļas vadītājs.
L. Rešetņikovs, pazīstams kā Balkānu speciālists, ir izveidojis plašu attiecību tīklu, galvenokārt Bulgārijā un Grieķijā, kur viņš savulaik darbojies kā PSRS un Krievijas izlūkdienestu aģents. Tāpat viņš zināms bijušās Dienvidslāvijas specdienestu darbinieku vidū, uzturot ciešas saites ar bijušā Dienvidslāvijas līdera, kara noziegumos notiesātā Slobodana Miloševiča ģimeni. Viņš lielā mērā sekmēja arī Bulgārijas prokrieviskā prezidenta amata kandidāta Romēna Radeva uzvaru.
2019. gada rudenī viņam uz desmit gadiem tika aizliegts ieceļot Bulgārijā, pamatojoties uz iespējamām apsūdzībām par prokrievisku noskaņojumu veidošanu un centieniem destabilizēt iekšējo situāciju Bulgārijā.
Krievijas Stratēģisko pētījumu institūta vadītājs bija izvirzījis ideju plānot apvērsuma mēģinājumu Melnkalnē. L. Rešetņikovs atklāti aicināja gāzt Milo Djunakoviču, prognozējot asinsizliešanu valstī saistībā ar tās pievienošanos Ziemeļatlantijas aliansei.
Dažas dienas pēc tam, kad informācija par apvērsuma mēģinājumu un Krievijas bruņoto spēku ģenerālštāba Galvenās izlūkošanas pārvaldes virsnieku izraidīšanu Melknkalnes pārņēma mediju virsrakstus, Vladimirs Putins atlaida L. Rešetņikovu, aizstājot viņu ar bijušo Ārējā izlūkdienesta vadītāju M. Fradkovu.