Neviens cits Krievijas politiķis, kas nominēts par nākamo valsts premjerministru, nav cietis tik lielu neveiksmi kā jaunais šobrīd pie varas esošais premjers Mihails Mišustins. Krievijas ekonomika saņēma lielu triecienu brīdī, kad visā pasaulē naftas cenas samazinājās, un tikai neilgi pēc tam sākās arī koronavīrusa pandēmija, raksta domnīca “Warsaw Institute”.
Kaut arī Mišustins naftas karā vainoja tikai sevi par to, ka netraucēja “Rosņeftj” vadītāja Igora Sečina nodomam iziet no OPEC +, viņš tomēr neko nevar darīt situācijā, kas ietekmē visu Krieviju. Mišustins, pirms stāšanās amatā, tika nosaukts par nākamo Krievijas premjerministru, kurš ieviesīs dzīvē Krievijas prezidenta Vladimira Putina solījumus par sociālajām garantijām, vai iespējams vienkārši atradīs naudu, lai to izdarītu. Tā vietā viņam bija jāveic daži krīzes pārvarēšanas uzdevumi, lai labotu V. Putina slikti novērtētos politiskos gājienus.
M. Mišustins premjerministra pienākumus sāka veikt 16. janvārī. Pēc viņa pirmajām 100 dienām amatā tikai katrs trešais Krievijas iedzīvotājs uzskata, ka premjers labi dara savu darbu, liecina valsts vadītās VTsIOM aptaujas dati.
Aptaujā tika noskaidrots, ka 38,9 procenti respondentu premjeram un viņa vadītajai valdībai ir snieguši pozitīvu vērtējumu. Salīdzinot – uzticība iepriekšējam premjerministram Dmitrijam Medvedevam tieši pirms viņa atkāpšanās bija 38,3 procenti. Aptuveni 23,2 procenti Krievijas iedzīvotāju nav apmierināti ar valdību. Salīdzinot, jaunais premjerministrs tomēr ir guvis labākus rezultātus. Tomēr atšķirība ir tā, ka M. Mišustinam, salīdzinot ar D. Medvedevu, nav izteikti negatīva vērtējuma (8,3 procenti). M. Mišustins var lepoties ar nedaudz augstākiem uzticības reitingiem. Aptuveni 52,1 procents Krievijas iedzīvotāju nosauca M. Mišustinu, kad viņiem tika lūgts nosaukt politiķi, kuram viņi uzticas. Tas ir otrs labākais rezultāts pēc prezidenta, kuram pēc aptaujas datiem uzticas 69,8 procenti. Interesanti, ka pēc aptaujas datiem M. Mišustinam un V. Putinam neuzticas attiecīgi 23,6 procenti un 25,5 procenti. Iepriekš 56,1 procents Krievijas iedzīvotāju sacīja, ka neuzticas D. Medvedevam.
Tagad šis skaitlis ir pieaudzis līdz 64,6 procentiem, salīdzinoši rāda FOM aģentūras veiktās aptaujas rezultāti. Saskaņā ar marta beigās veikto, neatkarīgo Levada centra aptauju 48 procenti respondentu sacīja, ka viņi atbalsta valdību, bet 48 procenti apgalvoja tieši pretējo. Aptuveni 51 procents Krievijas iedzīvotāju apgalvo, ka viņi atbalsta premjerministru, bet 39 procentiem respondentu ir negatīvs viedoklis par M. Mišustinu. Šī aptauja gan tika veikta, pirms valstī izplatījās koronavīrusa pandēmija.
Levada Centra jaunā aptauja rāda sliktākus rezultātus - jo Krievijas iedzīvotāju īpatsvars, kuri varas iestādes uztver ar negatīvām emocijām, ir diezgan ievērojams. Lai arī jaunās vīrusa pandēmijas sākumā Krievijā M. Mišustins sacentās ar Maskavas mēru Sergeju Sobjaņinu, viņš zaudēja, jo pilsētas mērs tagad ir vadošā persona valsts cīņā ar koronavīrusu. Laikā kamēr S. Sobjaņins veic atbilstošus pretkrīzes pasākumus, kurus Maskavas iedzīvotāji uzskata par pozitīviem savai drošībai, Mišustins un citas valdības amatpersonas nevar nodrošināt rīcības mērus, kas, piedāvātu ekonomiskos atvieglojumus iedzīvotājiem.
Rezumējot, ja M. Mišustinam būtu vēlme ieņemt galveno lomu Krievijas iekšpolitikā, pašreizējie satricinājumi, visticamāk to liegtu. Tā vietā jaunais premjers, tāpat kā iepriekšējais premjers – D. Medvedevs, visticamāk, tikai tehniski būs premjerministrs un politiķis, kurš uzņemsies atbildību par Kremļa turpmākajām darbībām.