Krievija asi kritizēja neseno Prāgas pašvaldības lēmumu noņemt ļoti pretrunīgi vērtēta padomju Otrā pasaules kara maršala statuju Čehijas galvaspilsētā. Konfliktā par pieminekli visvairāk iesaistījās Krievijas aizsardzības ministrija. Sergeja Šoigu vadītā ministrija ierosināja likumu, kas aizsargātu piemiņas vietas, tai skaitā Sarkanās armijas pieminekļus ārzemēs, raksta domnīca “Warsawinstitute”.
Reaģējot uz Ivana Koņeva statujas noņemšanu Prāgā, Krievijas prezidents Vladimirs Putins parakstīja federālu likumu, kas paredz krimināltiesisko atbildību par Otrā pasaules kara memoriālu nojaukšanu vai bojāšanu, kas attiecas arī uz ārvalstu amatpersonām.
Dienu vēlāk Krievijas aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu vērsās pie Izmeklēšanas komitejas vadītāja Aleksandra Bastrikina (Alexander Bastrykin), lūdzot viņu apsvērt iespēju ierosināt krimināllietu pret Čehijas amatpersonām par Prāgā novākto padomju ģenerāļa Ivana Koņeva statuju. Šis protams ir tikai simbolisks process, jo Krievijai nav nekāda tiesiska vara Čehijā. Šoigu lūdza savam Čehijas kolēģim statuju nosūtīt atpakaļ uz Maskavu, un aizsardzības ministrija izteica priekšlikumu Maskavas metro staciju “Pražskaja” pārdēvēt par “Maršala Koņeva” staciju. Tomēr pieminekli Prāgā neuzcēla Padomju savienības pārstāvji, bet gan komunistiskā Čehoslovākijas valdība 1945. gadā.
Krievijas asā kritika par Prāgas pieminekļa demontāžu var būt saistīta arī ar faktu, ka Ivans Koņevs 1945. gadā neatbrīvoja Čehijas galvaspilsētu. Pirms Sarkanās armijas karaspēks ienāca pilsētā, to atbrīvoja Čehijas pretošanās spēki, kuriem palīdzēja Krievijas atbrīvošanas armija jeb “Vlasovci”, kas iepriekš cīnījās Vācijas pusē.
Padomju un vēlāk Krievijas propaganda šos spēkus uzskatīja par nodevējiem.
Domnīca uzskata, ka balstoties uz Krievijas sabiedrībā dziļi nostiprinājušos mītu par Lielo Tēvijas karu Šoigu izmanto šo iespēju, lai vairotu savu popularitāti un tādējādi nostiprinātu savu pozīciju valsts politiskajā elitē.
Ne tikai Čehija, bet arī Polija pēdējā laikā tika asi kritizēta no Maskavas puses par 2017. gadā pieņemto likuma grozījumu, kas paredzēja valsts atbrīvošanos no komunisma simboliem sabiedriskās vietās.