Kas turpmāk notiks ar ASV lidmašīnu bāzes kuģa kapteini Bretu Krozjēru?

ĀRVALSTĪS I 21.04.2020
Sargs.lv/NavyTimes.com
ASVCovid-19
Kroizers
Foto: Foto: via REUTERS/Scanpix

ASV Jūras spēku galvenais admirālis drīzumā izlems ASV aviācijas bāzes kuģa “USS Theodore Roosevelt” kapteiņa Breta Krozjēra (Brett Crozier) likteni, kurš tika atlaists, kad viņš savam komandieriem nosūtīja aicinājumu ātrāk palīdzēt koronavīrusa skartajai lidmašīnas bāzes kuģa apkalpei.

Admirālim Maikam Gildejam (Mike Gilday) būs jāpieņem lēmums, vai Jūras spēku kapteinis Brets Krozjērs rīkojās nepareizi, kad viņš nevērsās pie saviem tiešajiem priekšniekiem un nosūtīja e-pastu ar lūgumu rīkoties ātrāk, lai kuģa apkalpei tiktu sniegta palīdzība.

Nesen apkopotie dati liecina, ka Pēc piektdienas informācijas 660 jūrnieki noaviobāzes kuģa, kas pašlaik atrodas Guamā, ir inficēti ar COVID-19, no kuriem septiņi jūrnieki atrodas slimnīcā. Viens “USS Theodore Roosevelt” jūrnieks no Arkanzasas nesen vīrusa izraisīto komplikāciju dēļ nomira. Teju vairums, proti, 4000 no 5000 kuģa apkalpes locekļiem pašlaik karantīnas nolūkos atrodas uz Guamas salā.

Admirālis M. Gildejs nepārskatīs vien kapteiņa atlaišanu no amata, bet arī visu Klusā okeāna flotes vadības darbu. Tas tiek darīts ar nolūku, lai noteiktu, vai Amerikas Savienotajām Valstīm vienā no stratēģiski svarīgākajiem reģioniem Jūras spēkiem ir problēmas ar vadību.

Admirālim M. Gildejam ir virkne iespēju kā rīkoties laikā, kad viņš pārskata ātri veikto izmeklēšanu, kuru vadīja jūras operāciju priekšnieka vietnieks admirālis Roberts Burks (Robert Burke). R. Burka izmeklēšana ilga vien nedēļu un galvenokārt tika veikta neklātienes formātā, veicot intervijas starp Vašingtonu un Guamu pa telefonu.

Šajā rakstā tiks apskatītas dažas no admirāļa M. Gildeja iespējām, atklājot to priekšrocības un nepilnības.

Kapteiņa atjaunošana amatā

Admirālis M. Gildejs varētu izlemt, ka kapteinis B. Krozjērs rīkojās savas apkalpes labākajās interesēs un tika nepamatoti atstādināts no amata. Viņš varētu kapteini iecelt atpakaļ iepriekšējā amatā.

Šādam solim noteikti būtu liels publisks atbalsts.

Plaši skatītā video kuģa “USS Theodore Roosevelt” apkalpes locekļi aplaudēja un skandināja B. Krozjēra vārdu momentā, kad viņš pēc atlaišanas no amata nogāja no kuģa. Kad tika publicēts video, kurā bija redzams nu jau bijušais Jūras spēku sekretārs Tomas Modlijs (Thomas Modly), kurš devās uz Guamu un savas runas laikā kuģa apkalpes priekšā kritizēja atlaisto kapteini, viņš bija spiests atkāpties no amata.

Prezidents Donalds Tramps norādīja, ka, lai gan B. Krozjēram nevajadzēja nosūtīt e-pastu, viņu nevajadzētu “iznīcināt” tikai tā dēļ, ka viņam bija "slikta diena".

Tomēr B. Krozjēra atjaunošana amatā arī radītu problēmas.

Šāds solis nozīmētu, ka Brets Krozjērs atkal strādātu kopā ar kontradmirāli Stjuartu Beikeru (Stuart Baker), “USS Theodore Roosevelt” lidmašīnu bāzes kuģa grupas komandieri. Tiek apgalvots, ka abiem neesot bijušas labas attiecības, tas arī esot bijis viens no iemesliem, kādēļ B. Krozjērs nosūtīja savu vēstuli. 

Admirāli M. Gildeju varētu uztraukt tas, ka, liekot abiem vīriem atkal strādāt kopā, varētu saasināties iekšējais flotes mikroklimats.

Piedot kapteinim kļūdu, tomēr neatjaunot viņu amatā

M. Gildejs varētu atzīt, ka B. Krozjērs rīkojās pareizi, nosūtot e-pastu, tomēr neatjaunot viņu amatā. Ja tiktu pieņemt šāds lēmums, B. Krozjērs paturētu savu pakāpi un varētu turpināt savu karjeru ASV Jūras spēkos, kas nozīmētu, ka viņš nākotnē potenciāli varētu vadīt kādu citu kuģi.

Solis nozīmētu, ka kapteinis nestrādātu vairs kopā ar vadību, kas pēc viņa nosūtītā e-pasta, visticamāk, sabojāja pušu attiecības. Vienlaikus, atjaunošana amatā publiski radītu daudz labāku emocionālu situāciju, jo savā darba vietā atgrieztos kapteinis, kas savas apkalpes dēļ riskēja ar savu amatu.

Norīkošana administratīvajā darbā

Admirālis M. Gildejs varētu vainot Bretu Krozjēru par to, ka viņš darīja pareizo lietu nepareizajā veidā. Viņš varētu teikt, ka B. Krozjērs tika nepamatoti atlaists, piebilstot, ka kapteinis, izejot ārpus savas pavēlniecības ķēdes, neparādīja labas vadības spējas.

Šāds solis parasti liegtu jebkādas tālākās karjeras iespējas, tomēr tas ļautu kapteinim bez iespējām uz paaugstinājumu turpināt savu dienestu ASV Jūras spēkos.

Atlaist vienu vai vairākus cilvēkus

Tāpat M. Gildejs varētu nolemt, ka B. Krozjērs tika atlaists pamatoti. Ja šis lēmums netiks apvērsts apelācijas procesā, tas izbeigtu B. Krozjēra karjeru Jūras spēkos. Vairumā gadījumu vecākie virsnieki, pēc pamatotas atlaišanas vienkārši dodas pensijā.

Tomēr admirālis M. Gildejs varētu izlemt, ka problēmas uz kuģa nav tikai B. Krozjēra vaina. Viņš varētu ieteikt S. Beikera atlaišanu vai sodīšanu par to, ka viņš neatsaucās uz B. Krozjēra palīdzības sniegšanas lūgumiem.

Admirāļa M. Gildeja gatavotajā pārskatā par kapteiņa B.Krozjera atlaišanu, varētu tikt kritizēti arī augstāk stāvošie vadības pārstāvji, kuriem, iespējams, bija nepieciešams pārāk ilgs laiks, lai apzinātos nāvīgo problēmu, kas laika gaitā radās uz aviobāzes kuģa “USS Theodore Roosevelt”. Kritizējamo cilvēku sarakstā varētu ietilpt 7. Flotes komandieris, viceadmirālis Viljams R. Mercs (William R. Merz), Klusā okeāna flotes komandieris, Admirālis Džons Akvilino (John Aquilino) un pat Indijas un Klusā okeāna pavēlniecības vadītājs admirālis Fils Deividsons (Phil Davidson).

Viljams Falons (William Fallon) -  atvaļinātais četrzvaigžņu admirālis un bijušais ASV Klusā okeāna pavēlniecības komandieris norādījis, ka admirāļa M. Gildeja lēmums ir svarīgs ASV interesēm Āzijas un Klusā okeāna reģionā, kur aviobāzes kuģa klātbūtne ir Amerikas Savienoto Valstu stratēģijas galvenā sastāvdaļa.

"Viņš pašlaik pieņem administratīvu lēmumu, tomēr tam ir ļoti nopietna ietekme uz tālāko Jūra spēku darbību šajā reģionā," sacīja admirālis V. Falons.

Politiski jūtīgais jautājums

Admirāļa M. Gildeja lēmumu nopietni varētu ietekmēt arī politiskā situācija Vašingtonā.

T. Modlijs kļuva par Jūras spēku sekretāru pagājušā gada novembrī, kad viņa priekštecis Ričards Spensers (Richard Spencer) bija spiests aiziet konflikta laikā ar Balto namu par ASV prezidenta  D. Trampa iejaukšanos bijušā ASV Jūras spēku speciālo uzdevumu vienības karavīra Edija Galagera (Eddie Gallagher) kara noziegumu izmeklēšanas lietā. Un admirālis M. Gildejs pēkšņi tika iecelts pašreizējā amatā, kad R. Spencers izstūma admirāli, kurš gaidīja rindā uz šo amatu.

Gaidāms, ka M. Gildejs, kurš ir pazīstams kā godīgs vīrietis, savu lēmumu pieņems pamatojoties uz faktiem un viņa spriedumu par to, kas būtu vislabākais scenārijs kuģa apkalpei un visiem Jūras spēkiem. Tomēr nākamās nedēļas sākumā gaidāmais lēmums nebūs pilnībā neatkarīgs no politiskās situācijas.

Kad M. Gildejs būs pieņēmis savu lēmumu, viņš ar šo ieteikumu dosies pie Jūras spēku sekretāra Džeimsa Makfersona (James McPherson). Tālāk ieteikums tiks nodots arī aizsardzības ministram Markam Esperam, kā arī tiks informēti Kongresa un Baltā nama locekļi.

Jebkurš no minētajiem cilvēkiem varētu ietekmēt lēmumu. D. Tramps lēmumu varētu arī mainīt.

ASV prezidents līdz šim ir paudis šķietami pretrunīgus uzskatus par B.Krozjēru.

4. aprīlī prezidents publiski nosodīja kapteini, sakot, ka B. Krozjēra vēstule, kurā lūgts rīkoties ātrāk, ir "briesmīga". D. Tramps arī kritizēja B. Krozjēru par kuģa ostas apmeklējumu Vjetnamā, kur apkalpes locekļi, iespējams, inficējās ar koronavīrusu, kaut arī Jūras spēki apgalvo, ka šo lēmumu pieņēma F. Deividsons.

Divas dienas vēlāk D. Trampam bija daudz empātiskāka nostāja. Viņš teica: “Es nedomāju iznīcināt cilvēka dzīvi, kuram, kā es to saprotu, līdz šim bija spīdoša karjera.” D. Tramps sacīja, ka, pēc viņa domām B. Krozjēram vienkārši bija “bijusi slikta diena”.