Maskava izmanto pandēmiju, lai stiprinātu savienību ar Serbiju pret NATO un Ķīnu

Krievijas militārās sadarbības atkārtota apstiprināšana ar Serbiju varētu būt tās attiecības, kuru kontekstā Maskava ir sasniegusi visvairāk, ņemot vērā gan tam veltītās pūles, gan serbu pateicības apmēru par Maskavas paveikto. Šādas darbības Krievija ir veikusi šīs darbības ne tikai, lai darbotos pret Ziemeļatlantijas līguma organizāciju (NATO), bet arī tāpēc, ka Ķīnas palīdzība Serbijai likusi apšaubīt Maskavas neapstrīdamo dominanci šajā centrālajā Balkānu valstī un mainījusi jau plašāka reģiona ģeopolitisko karti.

Ķīnas palīdzība Serbijai, atbildot uz pandēmiju, sākās 21. martā, divas nedēļas pirms pirmās Krievijas palīdzības ierašanās. Pekina nosūtīja lidmašīnu “Airbus A330”, pilnu ar maskām un aizsargapģērbiem. Tieši pirms lidmašīnas ierašanās, Serbijas prezidents Aleksandrs Vučičs Ķīnas vēstniekam paziņoja, ka “izrādās, ka bez jums, Ķīnas, Eiropai būtu grūtības sevi aizsargāt, un mēs neslēpjam to, cik daudz mēs nespējam izdarīt bez Ķīnas un ķīniešu brāļu palīdzības”.

Toreiz Vučičs izteicās, ka lūdzis Ķīnai palīdzību, jo Eiropas Savienība (ES), tā vietā, lai palīdzētu saviem austrumu kaimiņiem, bija pilnībā fokusējusies uz to, lai palīdzētu savām dalībvalstīm, atstājot novārtā tādas valstis kā Serbija, kas ir ES kandidātvalsts statusā.

Tāpat Serbu Republika (Bosnijas un Hercegovinas etnisko serbu dominētā ziemeļu federālā vienība) tika līdzīgi noraidīta no musulmaņu valstu puses un atstāta tikt galā pati saviem spēkiem.

Serbijas prezidents ātri lūdza palīdzību arī savam Krievijas kolēģim Vladimiram Putinam. Serbijas aizsardzības ministrs uzsvēra, ka sekojošā Krievijas palīdzība nāca kā rezultāts no “divu augstāko komandieru” vienprātības, darbojoties saskaņā ar abu valstu starpā noslēgto “militāri-tehnisko vienošanos”. Palīdzības darījums “ļāva mūsu armijai kļūt stiprākai” un mūsu debesīm “labāk aizstāvamām, jo Krievijas Federācija un tās armija šodien mums palīdz cīnīties pret briesmīgu vīrusu, kas izraisa slimību COVID-19”.

Lai gan Krievijas palīdzība nāca vēlāk nekā Ķīnas palīdzības sūtījums, tā ir bijusi daudz apjomīgāka un ietvērusi lielu skaitu militārā personāla. Krievijas karavīri ir strādājuši kopā ar Serbijas karaspēku, lai dezinficētu ēkas, organizētu ārstniecības centrus un paplašinātu sadarbību ar vietējiem komandieriem ne tikai galvaspilsētā, bet arī reģionālajos centros un pat mazākos ciematos.

Maskavas avīze “Novaja Gazeta” šos notikumus vērtē kā daļu no Balkāno realizētajiem “aizsargmasku diplomātijas” pasākumiem. Līdz šim Maskava tajos ir guvusi virsroku, jo Brisele ir atteikusies, bet Pekina nav turpinājusi savu sākotnējo rīcību.

Šajos notikumos jāizceļ trīs būtiski aspekti. Pirmkārt, acīmredzot serbi būtu devuši priekšroku sadarbībai ar eiropiešiem. Tomēr viņi vērsās pie Austrumiem, pie Krievijas un Ķīnas, tad, kad ES palīdzībai neatsaucās. Ja pandēmijas rezultātā ES arī turpmāk fokusēsies uz atbalstu tikai savām darlībvalstīm, tas radīs vairāk iespēju tādiem gājieniem, kādus Serbijā īstenojusi Maskava un Pekina, vienlaikus radot jaunu skatuvi abu lielvalstu sāncensībai.

Otrkārt, kamēr Ķīna šķietami pielieto tikai humanitāru pieeju, Krievija ir pieņēmusi atklāti militāri centrētu pieeju. Maskavas palīdzības sniegšanu Serbijai jau no sākuma kontrolēja bruņotie spēki, un krievu karavīri ir tikuši iekļauti serbu operācijās pret pandēmiju. Kad koronavīrusa draudi mazināsies, ir ticams, ka Krievijas militārā klātbūtne valstī tomēr paliks. Krievijas militārā avīze “Krasnaja Zvezda” jau plaši runā par abu valstu “apvienoto fronti” cīņā ne tikai pret “jauno pandēmiju”, bet arī attiecībā pret citiem izaicinājumiem.

Visbeidzot, saskaņā ar avīzes “Krasnaja Zvezda” ziņoto, Putins ir norīkojis Krievijas Aizsardzības ministriju pielietot līdzīgu pieeju Bosnijā un Hercegovinā, kas norāda uz to, ka Maskava bruņoto spēka iesaisti šādā veidā redz kā efektīvāko stratēģiju tās interešu virzīšanai. Krievijas civilā neatliekamās medicīniskās palīdzības sistēma ir daudz mazāk attīstīta nekā tās militārā sistēma. Ja Maskava gribētu rīkoties ātri, tai visdrīzāk nebūtu daudz izvēļu kā tikai Krievijas Bruņoto spēku izvēršana. Tagad, kad tas ir paveikts, Kremlis šķiet apņēmības pilns to turpināt, cerot, ka tas var tālāk stutēt Krievijas varu Belgradā un Balkānos ne tikai pret Rietumiem, bet arī pret Ķīnu.