Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdien G20 valstu līderu virtuālajā sanāksmē aicinājis atvieglot sankcijas Covid-19 pandēmijas laikā.
Šāds, it kā, humānos apsvērumos slēpts ierosinājums patiesībā varētu liecināt par vēlmi atbrīvoties no Krievijai noteiktajām sankcijām saistībā ar Ukrainas teritoriālās integritātes graušanu.
Putins nekonkretizēja, kurām valstīm sankcijas būtu jāatceļ, vien sacīja, ka tas esot dzīvības un nāves jautājums.
"Es runāju par valstīm, kas visvairāk cieš no šīs pandēmijas. Galu galā, tas ir dzīvības un nāves jautājums, tas ir tīri humāns jautājums," paziņoja Krievijas prezidents.
"Šiem jautājumiem jābūt brīviem no politikas," piebilda Putins.
Pēc tam, kad Krievija 2014.gadā okupēja Krimu, Rietumi tai piemērojuši virkni sankciju. Krievija arī uztur labas attiecības ar citām valstīm, kas nonākušas Rietumu "melnajos sarakstos", tostarp ar Irānu un Ziemeļkoreju
Putins sacīja, ka ir svarīgi izveidot "zaļos koridorus, kas būtu brīvi no tirdzniecības kariem un sankcijām" un pa kuriem tiktu piegādāti medikamenti, pārtika, aprīkojums un tehnoloģijas.
Putins arī prognozēja, ka Covid-19 radītā ekonomiskā krīze būs smagāka nekā 2008. un 2009.gadā, un tirdzniecības konflikti un sankcijas to tikai saasinās.
"Mēs bez šaubām nevaram rīkoties pēc principa "karts pats par sevi"," sacīja Kremļa saimnieks, piebilstot, ka valstīm ir jāapvieno spēki, lai attīstītu vakcīnas un zāles pret Covid-19.
Nacionālās aizsardzības akadēmijas Drošības un stratēģiskās pētniecības centra pētnieks Toms Rostoks sarunā ar portālu “Sargs.lv” atzina, ka Krievijai Covid-19 pandēmija ir radījusi iespēju, kā pašai vismaz daļēji tikt vaļā no Rietumvalstu noteiktajām sankcijām, kuras noteiktas par Krimas okupāciju un kara izraisīšanu Austrumukrainā.
T. Rostoks atzina, jau šobrīd Krievija koronavīrusa pandēmiju cenšas izmantot savā labā, piemēram mazinot vienprātību Eiropas Savienības iekšienē. Tam kā piemērs kalpo nesenais palīdzības sūtījums Itālijai. Lai arī Itālijas mediji norādījuši, ka vairums nosūtītās palīdzības Itālijas gadījumā izrādījusies nelietderīga, tas bijis skaists politisks žests.
“Vispārīgi raugoties ekonomiskās sankcijas pret Krieviju šobrīd nav nozīmīgākais jautājums valstu darba kārtībā. Sankcijas pret Krieviju ir tikušas piesaistītas pie Minskas vienošanās izpildes. Būtisks process to izpildē nav noticis, tāpēc arī nav pamata šīs sankcijas atcelt. Tomēr pastāv iespēja, ka šādos apstākļos valstu vadītāji gribēts “vienoties kopīgā dziesmā” un “restartēt” valstu attiecības. Būs jāskatās, kas notiek tālāk,” sacīja T. Rostoks.
“Sargs.lv” jau rakstīja, ka nesen britu laikraksts “Financial Times”, atsaucoties uz Eiropas Savienības Eiropas Ārējā dienesta stratēģiskās komunikācijas nodaļas ziņojumu, vēstīja, ka Krievija uzsākusi ar Covid-19 vīrusa pandēmiju saistītu masīvu dezinformācijas kampaņu. Tās mērķis ir radīt Rietumvalstu iedzīvotājos neuzticību ne tikai vietējām veselības aprūpes sistēmām, bet arī valstu valdībām un starptautiskajām organizācijām, tostarp, Eiropas Savienībai un NATO.