Visas intrigas, kas iepriekš bija saistītas ar Krievijas konstitūcijas labojumiem, pēkšņi nonākušas pie loģiska, tikpat šokējoša rezultāta - Krievijas prezidents Vladimirs Putins varēs ieņemt savu amatu arī turpmāk, jo iepriekšējos viņa pilnvaru termiņus izdevies “nonullēt”, raksta domnīca “Jamestown Foundation”.
Domnīcā uzsver - šī jaunā realitāte novērsusi Krievijas iedzīvotāju uzmanību pat no globālās koronavīrusa pandēmijas.
Diskusijas par konstitūcijas grozījumiem sākās visai agri. Savā uzrunā Federācijas padomei V. Putins nespēja dot skaidru un racionālu pamatojumu piedāvātajiem konstitūcijas grozījumiem. Turklāt daudzo debašu procesā tika virzīti visa veida labojumi, pat tādi, kur bija atsauce uz “Visuvareno Dievu”.
Zināma skaidrība radās, kad pagājušajā nedēļā Valsts domes sapulces laikā deputāte, pirmā sieviete kosmonaute Valentīna Tereškova ierosināja oficiāli nomainīt V. Putina ieņemto prezidentūru skaitu uz nulli. Tika paziņots sanāksmes pārtraukums, pēc kā Putins uzrunāja parlamentu, izsakot savu atbalstu termiņu “anulēšanai”.
Tomēr joprojām māc šaubas par Putina varas pagarināšanas plānu vai arī tā neesamību. Pēc premjerministra Dmitrija Medvedeva nomaiņas ar Mihailu Mišustinu šā gada janvārī daudzi pieredzējuši politiķi gatavojās jaunām pirmstermiņa parlamenta vēlēšanām, tomēr Putins tās pēkšņi atzina par nevajadzīgām.
Putins savu solījumu par politiskās stabilitātes saglabāšanu Krievijai dod visnepiemērotākajā brīdī. Ieilgusī ekonomiskā stagnācija draud atkal pārvērsties krīzē ar vēl neparedzamāku iznākumu. Valdība mēģina to noliegt, tomēr ikviena lejupslīde pasaules tirgos ir arvien vairāk jūtama Krievijas ekonomikā, kas ir atkarīga no starptautiskās tirdzniecības. Šajā lejupslīdes situācijā politiskā piesardzība prasa rūpīgu līdzsvara saglabāšanu attiecībās ar partneriem. Tomēr tā vietā Kremlis ir izvēlējies spert visai drosmīgus soļus. Par piemēru tam tiek minēta Krievijas rīcība saistībā ar daudzpusējo vienošanos par naftas ieguves samazināšanu. Tā saukto OPEC plus formātu vada Saūda Arābija, kas tieši saskaras ar grūtībām krītošā naftas pieprasījuma dēļ. Tomēr tā vietā, lai vienotos par naftas ieguves apjomu samazināšanu, Krievija atteicās to darīt, izraisot tā saukto “cenu karu”, kas Krievijas ekonomiku skāris daudz smagāk, nekā iepriekš paredzēts. Kā norāda “Jamestown Foundation”, vainu par šo kļūdu V. Putins vairs nevar novelt uz saviem padotajiem. Tāpat viņš nevar cerēt, ka tauta viņa vadībā apvienosies, lai reaģētu uz šo krīzi.
Nepieredzējušā premjerministra M. Mišustina tehnokrātu valdības rīcība nav saderīga ar Krievijas varas elitē dominējošo “siloviku” centieniem, kuri aizvien cenšas palielināt militāros izdevumus. Krievijas valdība jau sākusi aprēķināt zaudējumus no krītošajiem naftas un gāzes eksporta ieņēmumiem.
Savukārt Krievijas militāri rūpnieciskā kompleksa pārstāvji nevis cenšas samazināt savas prasības par valsts finansējuma palielināšanu aizsardzībai, bet gan vēlas palielināt šiem mērķiem novirzītos līdzekļus dažādu jaunu ieroču izstrādei, piemēram, hiperskaņas raķetēm. Šajos centienos “siloviku” varas atzars cenšas izmantot paša Krievijas prezidenta V.Putina vēlmi lielīties ar Krievijas sasniegumiem ieroču izstrādē. Tādējādi drošības dienestu vadītāju vidū V. Putins ir ideāls Krievijas “cietās varas” interešu aizstāvis. Uzskatāms, ka spēka struktūru vadītāju atbalsts bijis izšķirošs Putina varas pagarināšanā uz nenoteiktu laiku.
“Jamestown Foundation” norāda – Krievijas prezidentam, piedāvājot konstitucionālās izmaiņas, bija iespēja sarīkot sabiedriskās debates gan par valsts vadības pārformatēšanu, gan citiem jautājumiem, bet tā vietā viņš izvēlējies zemākā riska vienkāršāko risinājumu, pilnīgi izslēdzot sabiedrību no šī procesa. Tā rezultātā Krievijā sāk izplatīties joki par Putina prezidentūras termiņa pagarināšanu. Jokos tiek runāts gan par “visas valsts anulēšanu”, gan “Vladimira Nullenska” paaugstināšanu par “Nullsultanu”.
Tikmēr eksperti atzīst, ka Putina izvēlētā valsts pārvaldes reformēšanas stratēģija, kur izvēlēts mazāk sarežģītais ceļš, norāda uz Putina nespēju inscenēt sarežģītas politiskās mahinācijas. Tāpat sarukušas viņa iespējas ap sevi pulcēt lielu atbalstītāju skaitu. Šī tendence liecina arī par visas Krievijas politisko institūciju novājināšanos. Valsts domei jau sen tika atņemtas visas pilnvaras, arī Konstitucionālā tiesa pakāpeniski zaudējusi savu ietekmi. Tagad pat konstitūcija ir kļuvusi nenozīmīga. Tomēr kā negaidīts blakusefekts politiskajām mahinācijām arī prezidenta amats, kas agrāk bija kā stabilitātes simbols, tagad ir zaudējis ietekmi un leģitimitāti.
Balsojums par konstitucionālajiem grozījumiem paredzēts 22. aprīlī. Lai gan tas ir juridiski apšaubāms, to varēs sarīkot tikai tad, ja COVID-19 pandēmijas apmēri Krievijā tiks arī tālāk noliegti. Tikmēr Putins, vēloties stiprināt savu atbalstu sabiedrībā, plāno organizēt lielas svinības 9. maijā, tomēr nenoliedzamā nepieciešamība tās atcelt vīrusa pandēmijas dēļ, jau kārtējo reizi liek aizdomāties par korumpēto varu, kāda valda Krievijā.