Krievija cenšas nepieļaut Gruzijas pietuvināšanos Amerikas Savienotajām Valstīm un NATO. Lai to panāktu, Kremlis izmanto dažādas hibrīdkara metodes, kā arī stiprina savu militāro spēku Gruzijas pierobežā, raksta domnīca “Warsaw Institute”
Izmeklēšanā, ko kopīgi veica Gruzijas, ASV un Lielbritānijas dienesti, tika apstiprināta Krievijas iesaiste vērienīgā pret Gruziju vērstā kiberuzbrukumā 2019. gada oktobrī.
Kā raksta “Warsaw Institute”, Krievijas militārie dienesti izplānoja un veica plaša mēroga operāciju, kas uz laiku paralizēja daudzas Gruzijas valsts un privāto iestāžu mājaslapas. Uzbrukumu organizēja plaši zināmā krievu hakeru vienība, kas pazīstama ar nosaukumu “Sandworm”, saukta arī par “GRU vienību 74455”. Krievijas Ārlietu ministrija noliedza visas Gruzijas un tās Rietumu sabiedroto apsūdzības par to, ka Maskava varētu būt atbildīga par šo uzbrukumu.
Jau ziņots, ka šī krievu hakeru apvienība, iespējams, varētu būt atbildīga arī par citiem vērienīgiem kiberuzbrukumiem visā pasaulē, ieskaitot iejaukšanos ASV vēlēšanās 2016. gadā, norāda “Warsaw Institute”.
Turklāt Gruzijas valdību uztrauc ne tikai Krievijas hibrīdkarš, bet arī kāds sīkāk nepaskaidrots incidents pagājušajā gadā, kurā iesaistīts krievu deputāts no Gruzijas parlamenta. Tas valstī izraisīja lielus pret Krieviju vērstus protestus, uz kuriem Maskava reaģēja ar sankcijām, no kurām smagi cieta Gruzijas tūrisma industrija.
Lai gan Krievija ik pa laikam uz Gruzijas – Dienvidosetijas robežas ir nolaupījusi Gruzijas pilsoņus, tagad tā ir pievērsusies nopietnākam projektam – modernizēt un attīstīt tā saukto “Abhāzijas armiju”.
Tas nozīmē, ka Krievija varētu izmantot Abhāzijas un Osetijas separātistus, lai īstenotu pret Gruziju vērstas bruņotas provokācijas. Svarīgi ir pieminēt, ka Krievija pēdējo nedēļu laikā palielinājusi savu militāro kontingentu, kas atrodas okupētajās teritorijās – Abhāzijā un Dienvidosetijā, kā arī plāno ievest vairāk karavīru savā bāzē Armēnijā.
Jāatgādina, ka Gruzijas stratēģiskais stāvoklis nopietni pasliktinājās pēc 2008. gada kara ar Krieviju. Maskava aizstāja tā dēvētos “miera uzturētājus” Gruzijas teritorijā ar parastu militārpersonu, savukārt, atdalītajos Dienvidosetijas un Abhāzijas reģionos separātisti paziņoja par atdalīšanos no Gruzijas.
Krievijas armija atrodas tuvu stratēģiski svarīgai šosejai, kas ir vienīgais sauszemes ceļš, kuru Turcija var izmantot, lai sasniegtu Azerbaidžānu. Maskavas līdzšinējā politika Gruzijā atspoguļo Kremļa ilgstošos plānus ievilkt Gruziju savā ietekmes sfērā.
“Warsaw Institute” raksta ka ir ļoti ticams, ka Krievija nākamajos mēnešos turpinās Gruziju ietekmēt ar provokācijām un citām hibrīdkara metodēm. Tas var notikt arī mācību “Defender Europe 2020” laikā, jo mācībās iesaistīsies arī Tbilisi. Vai arī parlamenta vēlēšanu laikā, kas notiks šoruden.
Kremļa mērķis vēlēšanās ir sasniegt pēc iespējas lielāku prokrievisko parlamenta locekļu skaitu, kā arī graut Gruzijas koalīcijas un opozīcijas attiecības.