Bijušais Bundestāga prezidents rosina lielāku Vācijas iesaisti militārās operācijās

ĀRVALSTĪS I 31.01.2020
Sargs.lv/DW.com
NATO
Vācija
Foto: Foto: Reuters/Scanpix

Agrākais Vācijas Bundestāga prezidents un ilggadējs parlamenta loceklis Volfgangs Šobls (Wolfgang Schäuble) rosinājis plašāku valsts iesaisti starptautiskajā aizsardzībā, vēsta Vācijas sabiedriskais medijs “Deutsche Welle”.

V. Šobls valsts medijiem paziņojis, ka Vācijai turpmāk būtu jāuzņemas lielāka atbildība militārajās darbības ar sabiedrotajiem. Viņš norāda, ka valsts vairs nedrīkst turpināt slēpties no iesaistes militāros konfliktos.

“Ja Eiropai jāuzņemas lielāka un stiprāka loma, arī mums ir jāuzņemas daļa no tās. Mēs nevaram visu atstāt franču un amerikāņu rokās,” uzstāj parlamenta deputāts. Ilggadējais Vācijas Kristīgo Demokrātu savienības biedrs arī norādījis uz savu atbalstu jaunās aizsardzības ministres Annegrētes Krampas-Karenbaueres (Annegret Kramp-Karrenbauer) plāniem pilnveidot Vācijas bruņotos spēkus un palielināt finansējumu aizsardzības nozarei un sasniedzot NATO noteiktos 2% no valsts iekšzemes kopprodukta.

“Kad Francija mums lūdz vairāk iesaistīties drošības uzturēšanas misijā Mali, mūsu atbilde nekad neizraisa lielu Parīzes entuziasmu,” viņš norāda sarunā ar medijiem. “Mācības, kuras guvām Aušvicā, vairs nedrīkst būt par attaisnojumu neiesaistīties sabiedroto aktivitātēs.” V. Šobls gan atzīst, ka Bundesvēra personāla palielinājums varētu veidot “morālo samaksu”, taču Vācija “nekādā gadījumā vairs nedrīkst savas morālās problēmas uzgrūst arī citiem”.

Vācija pēdējā laikā piedzīvojusi ievērojamu spiedienu no NATO un Eiropas Savienības dalībvalstīm attiecībā uz tās relatīvi mazo iesaisti aizsardzības aktivitātēs, norāda “Deutsche Welle”. ASV prezidents Donalds Tramps (Donald Trump) vairākkārt atgādinājis, ka samazinās ASV finansiālo un fizisko iesaisti NATO operācijās, ja pārējās dalībvalstis neizrādīs nekādu iniciatīvu vismaz finansējuma palielināšanā.

Pērn Vācijas aizsardzības ministra A. Krampa-Karenbauere solīja valsts finansējumu aizsardzības nozarei līdz 2% no IKP palielināt līdz 2031. gadam. Ja Berlīne šo solījumu tiešām izpildīs, Vācija kļūs par trešo lielāko valsti militāro tēriņu ziņā, sekojot ASV un Ķīnai.