Aizvadītajā nedēļā pēkšņi piedzīvotā Krievijas valdības nomaiņa un kaimiņvalsts autoritārā prezidenta Vladimira Putina izziņotās konstitūcijas izmaiņas varētu būt priekšvēstnesis jauniem Kremļa elites revizionistiskiem centieniem pārskatīt savu ietekmi pasaulē, šādu viedokli intervijā Krievijas radiostacijai “Eho Moskvi” paudis bijušais Maskavas Valsts starptautisko attiecību universitātes profesors Valērijs Soloveijs.
Viņš atzina, ka šādas izmaiņas Krievijas pamatlikumā tikušas gatavotas ilgi. Darbs pie tām aizsācies vēl pirms 2017. gadā – krietnu laiku pirms Krievijas prezidenta vēlēšanām. V. Solovejs gan uzsver – pēc būtības tā nav vienkārša konstitucionāla reforma ar atsevišķu amatpersonu pārbīdēm, bet gan uzskatāma par labi orķestrētu konstitucionālu apvērsumu. Pēc tā sāksies straujš Krievijas un ārpolitiskā kursa izmaiņu posms, kas aizņems nākamos pāris gadus.
Jaunajās izmaiņās centrālā vieta paredzēta jaunam varas veidojumam – valsts padomei, caur kuru pašreizējais Krievijas prezidents centīsies saglabāt savu varu. V. Soloveja ieskatā tas varētu būt līdzīgs varas orgāns bijušās PSRS komunistiskās partijas Centrālajai komitejai, kas nākotnē varētu pārvaldīt apvienoto Krievijas un Baltkrievijas valsti
Foto: REUTERS/Scanpix
Profesors, atgādināja V.Putina izteikto frāzi par PSRS sabrukumu kā lielāko divdesmitā gadsimta ģeopolitisko katastrofu. “. Viņš [V.Putins] vēlas revanšēties vēsturei. Šo ideju viņš soli pa solim virza kopš 2009. gada.”
Kā uzskata politologs, Kremļa elites un paša V. Putina ambīcijas ir plašākas. “Viņa [V. Putina] vara nav tikai Krievijā. Vara Krievijā ir kā instruments, lai realizētu, kā viņš pats [V.Putins] uzskata, daudz lielāku vēsturisku uzdevumu,” saka V. Solovejs.
Viņaprāt, ģeopolitiskā revanša plāna sastāvdaļa ir jau izskanējušais paziņojums par Krievijas likumu pārākumu pār virkni starptautisko tiesību aktu, tostarp, Krievijas parakstītajiem līgumiem ar postpadomju valstīm, kas šādā situācijā ļautu apstrīdēt to leģitimitāti.
V. Solovejs neizslēdz iespēju, ka Krievija savu ārpolitisko mērķu sasniegšanai postpadomju telpā varētu izšķirties par jaunu militāru konfliktu ar kādu no tās kaimiņiem, kārtējo reizi izmantojot hibrīdkara paņēmienus. Ja šāds lēmums tiks pieņemts, iebrukums varētu sākties tuvāko mēnešu laikā.
Foto: AFP/Scanpix
“Putins 9. maiju grib redzēt nevis kā PSRS parādes uzvaru, bet gan kā savas uzvaras parādi, kurā viņš ir atjaunojis valsts varenību. [..] Kremļa elite uzskata, ka visas Eiropas konfigurācijas izmaiņām pietiks ar diviem mēnešiem,” saka politologs, piebilstot, ka šajā avantūrā Krievijas prezidentu atbalsta arī viņa iekšējais uzticamo cilvēku loks.
Vienlaikus V. Solovejs uzskata, ka šī avantūra beigsies ar katastrofu pašai Krievijai. Jau tagad ir skaidrs, ka pēc jaunās valdības apstiprināšanas būtiski palielināsies nodokļu maksājumi, bet gadījumā, ja tiks izraisīts militārs konflikts, kas prasīs arī obligātā dienesta karavīru un rezervistu iesaisti, sabiedrībā strauji pieaugs neapmierinātība ar režīmu.
Foto: AFP/Scanpix
“Padomju Himēru atjaunot vairs nevar. Visi cilvēki pagaidām vēl skaita to naudu, kas viņiem ir kabatās, taču neviens nevēlas atdot savus bērnus karam, kas sākts dēļ varas. Pat ja tas nesaucas karš, bet humanitārā intervence, piespiešana mieram ar spēku vai kā citādi,” viņš sacīja, kā piemēru minot periodu īsi pirms PSRS sabrukuma, kad toreizējais prezidents M.Gorbačovs iesauca rezervistus, lai apspiestu nemierus Azerbaidžānā. “Zinu, ka tad, kad sievas un mātes ieķersies savu vīru svārkos, lai tos nekur nelaistu, vīriem un dēliem nāksies viņas atbalstīt,” teica politologs.