Jau kopš 2000. gadu sākuma Krievija attiecībā uz Ziemeļkoreju turējusies pie uzmanīgi izstrādāta plāna – saglabāt labas attiecības ar Phenjanu, uzturot nepārtrauktus kontaktus ar Ķīnu un Sekojot Pekinas piemēram, informē Ziemeļkorejas analīzes organizācija “38NORTH”.
Krievijas un Ziemeļkorejas attiecību augstākais punkts tika sasniegts 2019. gada aprīlī, kad Vladivostokā tikās abu valstu līderi – Vladimirs Putins un Kims Čenuns. Tikšanās notika pieklājīgā gaisotnē un Krievijas gaisa spēku lidaparāti pat veica sveiciena lidojumu, sagaidot Ziemeļkorejas vadītāju. Taču nav nekādu pierādījumu tam, ka abi līderi noslēdza kādus sadraudzības līgumus vai vienošanās, norāda analītiķi.
Tikšanās ilga vien pāris stundu, un uzreiz pēc tam V. Putins devās uz “Belt and Road” forumu Pekinā. Eksperti norāda, ka arī interesantā vietas izvēle – Vladivostoka, nevis Maskava – vēsta par V. Putina gatavību sadarboties, vienlaikus valstu sadarbībā tomēr ieņemot zemāku lomu nekā Ķīna un tās vadītājs.
Arī ekonomikas jomā starp abām valstīm pēc tikšanās nekādas ievērojamas izmaiņas nenotika. Atkārtoti uzsvērtā “draudzība” tomēr nolikta malā, Maskavai norādot, ka, kamēr Ziemeļkorejai piemērotas ANO Drošības padomes sankcijas, ekonomiska sadarbība starp abām valstīm nav iespējama. Tāpat problēma ir arī Ziemeļkorejas vispārējais naudas trūkums, uzsver “38NORTH”.
Krievijas uzņēmumi, kuri varētu būt ieinteresēti uzņēmējdarbības uzsākšanā Ziemeļkorejā, no darbības valstī tiek atturēti, pateicoties ASV sankcijām. Krievijas vēstnieks Ziemeļkorejā Aleksandrs Matsegora norādījis, ka tos uzņēmumus, kas vēlas darboties valstī, “terorizē” ASV sankciju draudi. Vairākas Krievijas Tālo Austrumu loģistikas kompānijas esot pat novestas līdz bankrotam, jo pēc sadarbības ar Ziemeļkoreju nokļuvušas ASV valsts kases “melnajā sarakstā”. “Salīdzinājumā ar krieviem ķīnieši daudz mazāk baidās no sankciju riskiem, sadarbojoties ar Ziemeļkoreju,” norādījis A. Matsegora.
Kasanas-Radžinas dzelzceļa un ostas projekts “RasonConTrans”, kā īpašnieks ir “Russian Railways”, ir projekts, kurā Maskava investējusi 300 miljonus ASV dolāru, cerībā to padarīt par stratēģisku loģistikas centrāli. Arī šis izrādījies viens no neveiksmīgajiem gadījumiem, kas pierāda, ka ar Ziemeļkoreju sadarboties nevajadzētu, raksta “NORTH38” analītiķi. Kaut arī “RasonConTrans” tika atbrīvots no ANO Drošības padomes sankcijām, tas kopš 2017. gada oktobra nav piesaistījis nevienu ievērojamu sadarbības partneri. Krievijas uzņēmumi, kas agrāk uz Ķīnu ogles transportēja tieši caur šo loģistikas punktu, nu kļuvuši piesardzīgāki, jo nevēlas pieļaut savu uzņēmumu nokļūšanu sankciju sarakstā.
Ilgu laiku Krievija bija lielākā Ziemeļkorejas darbaspēka importa pieprasītāja, tādējādi Phenjanai nodrošinot ievērojamu peļņu. Taču pēc 2019. gada decembrī ANO Drošības padomes noteiktās rezolūcijas, visiem Ziemeļkorejas līgumstrādniekiem no ārvalstīm bija jāatgriežas mājās. Arī Krievija rezolūciju ievēroja, pārstājot kaimiņvalsts iedzīvotājiem izsniegt darba vīzas un ANO noteiktajā termiņā, liekot visiem viesstrādniekiem pamest valsti. Jāpiemin, ka laikā pēc viesstrādnieku izbraukšanas, Krievija ievērojamam daudzumam Ziemeļkorejas iedzīvotāju izsniedza tūrisma un studentu vīzas.
Analītiķi norāda, ka abu valstu attiecībās ir arī nopietns strīdu iemesls – Ziemeļkorejas jūrnieku bieži veiktā malu zvejniecība Japānas jūrā, Krievijas teritoriālajos ūdeņos. Vairākus gadus, par spīti nelegālai ūdens robežas pārkāpšanai, un pat neatļautu zvejniecības veidu izmantošanai, Krievija kaimiņvalsts zvejniekus nav aizturējusi vai centusies padzīt no teritoriālajiem ūdeņiem, lai saglabātu draudzīgās attiecības ar Kimu Čenunu. Taču pēc Krievijas Tālajos Austrumos dzīvojošo vietējo iedzīvotāju un zvejrūpniecības kompāniju sūdzībām, Krievijas Krasta apsardzes vienības centās Ziemeļkorejas maluzvejniekus no valsts teritoriālajiem ūdeņiem padzīt. Līdz galam šis konflikts gan vēl nav atrisināts, jo abu pušu valdības nevēlas bojāt divpusējo sadarbību.
Pēdējo divdesmit gadu laikā Krievija centusies attiecībā uz Ziemeļkoreju sasniegt trīs mērķus. Pirmkārt, denuklearizāciju, otrkārt, miera uzturēšanu, vai vismaz karadarbības neuzsākšanu Korejas pussalā, treškārt -Demokrātiskās Korejas Tautas republikas valstiskuma saglabāšanu.
Līdzīgus mērķus attiecībā uz kaimiņvalsti uzstādījusi arī Ķīna, kas tādā veidā arī pierāda vienprātību ar Krieviju un padara abas par sabiedrotajām, vismaz jautājumos par Ziemeļkoreju. “38NORTH” analītiķi norāda, ka pēdējo gadu laikā Ķīnas un Krievijas sadarbība attiecībā uz Ziemeļkoreju tikai pieaugusi. To radījusi arī Maskavas un Pekinas stratēģiskā sadarbība abu valstu pieaugošajos saspīlējumos ar ASV. Analītiķi arī piebilst, ka Maskava tomēr apzinās – Ziemeļkoreja vairāk ir Ķīnas interešu zonā un necenšas to ietekmēt.
Taču pilnīga denuklearizācija diez vai būtu iespējama, drīzāk tā varētu būt ievērojama atomieroču arsenāla samazināšana. Lai to panāktu, visām trim lielvarām – ASV, Ķīnai un Krievijai būtu jāsadarbojas, lai tās, kā ANO Drošības padomes locekles, varētu piespiest Ziemeļkoreju atlikt jaunu ieroču ražošanu. Tas gan varētu nebūt iespējams tuvākajā nākotnē, ņemot vērā ģeopolitisko sacensību starp Vašingtonu un Pekinu, kā arī sliktās attiecības starp Vašingtonu un Maskavu.
“38NORTH” eksperti paredz, ka 2020. gads Korejas pussalā būs sarežģīts un diez vai ASV un Ziemeļkoreja spēs sasniegt kādu izteiktu rezultātu sarunās par denuklearizāciju līdz gada beigām. Šī iemesla dēļ, visticamāk, sagaidāmi arī Kima Čenuna valdības centieni veikt provokatīvas darbības. Bet par situācijas saspīlējumu Maskava izteiktu viedokli tikai pēc tam, kad guvusi norādījumus no Pekinas.
Svarīgs brīdis Krievijas un Ziemeļkorejas savstarpējās attiecībās varētu būt K. Čenuna vizīte Maskavā, šī gada maijā, kad tur tiks atzīmēta 75. gadadiena, kopš uzvarēta Nacistiskā Vācija. V. Putins Ziemeļkorejas līderi uz svinībām jau uzaicinājis, taču pagaidām nav saņēmis atbildi. Piedalīšanās Krievijas Uzvaras dienas pasākumos varētu stiprināt abu valstu līderu saikni gan politiskā, gan arī personiskā veidā, uzsver analītiķi.
Paredzams, ka arī 2020. gadā Maskavas-Pekinas-Phenjanas trio turpinās darīt visu nepieciešamo, lai neuzlabotu Ziemeļkorejas attiecības ar ASV.