Krievijas parlamenta apakšpalāta ceturtdien pirmajā lasījumā apstiprinājusi konstitūcijas grozījumus, kas tiek uzskatīti par prezidenta Vladimira Putina mēģinājumu saglabāt savās rokās varas grožus arī pēc savu pilnvaru termiņa beigām 2024.gadā, informē ziņu aģentūra LETA.
Konstitūcijas grozījumus Valsts domei V. Putins iesniedza pirmdien, tikai dažas dienas pēc tam, kad par tiem paziņoja savas ikgadējās runas laikā par stāvokli valstī. Grozījumi paredz premjerministra un ministru izvirzīšanu nodot parlamenta ziņā, izveidot jaunu konsultatīvu pārvaldes orgānu Valsts padomi ar plašām pilnvarām, kā arī noteikt Krievijas likumu prioritāti pār starptautisko tiesību normām.
V. Putins apgalvo, ka ierosinātie grozījumi nostiprināšot demokrātiju.Valdošās partijas kontrolētā Valsts dome grozījumus pirmajā lasījumā apstiprināja vienbalsīgi pēc debatēm, kas ilga tikai divas stundas.
Saskaņā ar šobrīd spēkā esošo konstitūciju pēc pašreizējā prezidentūras pilnvaru termiņa beigām 2024.gadā V. Putins vairs nevarēs kandidēt uz vēl vienu termiņu prezidenta amatā. Jaunākajā Krievijas vēsturē ilgāk pie varas atradies vienīgi komunistiskā režīma diktators Josifs Staļins, norāda LETA.
Valsts padome noteiks "galvenos iekšpolitikas un ārpolitikas virzienus", bet konkrēti tās pilnvaras būs izklāstītas īpašā likumā, atsuacoties uz parlamentā iesniegto likumprojektu, vēsta LETA.
Lai gan parlamentam paredzēts nodot plašākas pilnvaras valdības izveidē, grozījumi paredz, ka prezidents saglabās tiesības atcelt gan premjerministru, gan atsevišķus kabineta locekļus. Prezidenta pārziņā tiek paturēta arī tā dēvēto spēka ministriju vadītāju iecelšana.
Eksperti uzskata, ka konstitūcijas grozījumu mērķis ir saglabāt varas grožus V. Putina rokās, viņam kļūstot par jaunveidojamās Valsts padomes vadītāju.
Likumprojektu otrajā lasījumā paredzēts skatīt jau 11.februārī. Gan Valsts domes deputāti, gan V. Putina īpaši izveidotā darba grupa jau nākusi klajā ar virkni priekšlikumu papildus pašreizējā projektā iekļautajām normām.
V. Putins izteicies, ka konstitūcijas grozījumus vajadzētu apstiprināt visas tautas balsojumā, taču pagaidām nav skaidrs, kā šis balsojums varētu tikt sarīkots. Opozīcijas pārstāvji grozījumus jau pasludinājuši par "konstitucionālu apvērsumu" un aicinājuši uz protesta mītiņu 29.februārī .