Jaunu draudu ietekmē arī Zviedrijas bruņoto spēku vadība sākusi īpaši koncentrēties uz aizsardzību pret hibrīduzbrukumiem, neaizmirstot arī par sadarbību ar NATO un Eiropas Savienību, lai spētu rīkoties potenciālas krīzes gadījumā, vēsta “Defense News”.
Kaut arī Zviedrija nav NATO dalībvalsts, tā ir Rietumeiropas valsts, aktīva Eiropas Savienības dalībvalsts un uzticama partnere arī Pentagonam. Nākamajā gadā Zviedrijā paredzēts arī vienoties par valsts aizsardzības finansējuma palielināšanu, kas līdz 2025. gadam paredz militārās infrastruktūras modernizāciju, norāda aizsardzības nozares ziņu portāls.
Zviedrijas Aizsardzības ministrs Peters Hultkvists (Peter Hultqvist) portālam stāsta, ka nesen parakstītais trīspusējās sadarbības līgums ar ASV un Somiju palīdz uzturēt stabilitāti reģionā. “ASV klātbūtne Ziemeļeiropā ir ļoti svarīga reģiona drošībai, arī tāpēc, ka redzam, kas pēdējā laikā notiek saistībā ar Krieviju,” sacīja P. Hultkvists. Viņš piebilst, ka Transatlantiskā saikne Eiropas ziemeļos ir ļoti nozīmīga.
P. Hultkvists “Defense News” uzsvēris, ka sadarbība ar ASV neaprobežojas tikai ar starptautiskām mācībām – valstis apmainās arī ar nepieciešamo militāro informāciju. “Informācija, ko par aktivitātēm reģionā spēj sniegt Zviedrija, ir nepieciešama arī ASV,” saka Hultkvists.
Par situāciju, kādu reģionā rada Krievijas aktivitātes, Zviedrijas Aizsardzības ministrs portālam izteicies īsi – “varu vienīgi spriest, ka politisko mērķu izpildīšanai Krievija ir gatava izmantot pilnu militāro spēku”. Viņš piebildis, ka pēdējā laikā īpaši vērojami Krievijas centieni arvien vairāk ieguldīt tieši militārās tehnikas modernizācijā un liela apmēra sarežģītu militāro apmācību veikšanā.
Attiecībā uz drošību Baltijā, Zviedrijas ministrs norāda arī uz NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu svarīgo nozīmi. Viņaprāt, šādas kaujas grupas esamība Baltijas valstīs nodrošina ne tikai drošības sajūtu visām trim Baltijas valstīm, bet arī valstīm to tuvumā. “Tas ir ļoti svarīgi ne tikai viņiem, bet arī mums. Mums ir viens ģeogrāfiskais novietojums, un, ja kaut kas notiek nepareizajā vietā, tas ietekmē arī pārējos,” portālam sacīja P. Hultkvists.
Tāpat Zviedrijas Aizsardzības ministrs norādījis, ka Zviedrija pēdējo gadu laikā cītīgi strādājusi, lai spētu veiksmīgi cīnīties ar kiberuzbrukumiem. Šobrīd Zvierijas valdībā tiek lemts arī par aktīvu kiberuzbrukumu novēršanas vienību izveidi bruņotajos spēkos.
Šobrīd Zviedrija par sadarbību kiberuzbrukumu un hibrīduzbrukumu jomā vienojusies gan ar NATO, gan Eiropas Savienību. Kaut arī ES vidū viedokļi par kopēju militāro spēku izveidi atšķiras, P. Hultkvists atzīst - ka kaut kāda veida vienotu spēku izveide tomēr būtu nepieciešama. “Nereti rodas dažāda veida idejas ES valstu vidū, bet tas, par ko esam vienisprātis, ir, ka mums jāspēj sadarboties visdažādākajās situācijās,” norādījis ministrs.
P. Hultkvists “Defense News” norādījis, ka galvenās Zviedrijas aizsardzības jomas prioritātes nākamajā gadā būs tieši militāro spēju plāna izstrāde termiņam no 2021. līdz 2025. gadam. “Mēs esam gatavi investēt militāro spēju paaugstināšanā, lai 2025. gadā būtu labāki nekā 2020. gadā, neaizmirstot, ka arī 2020. gadā būsim sasnieguši vairāk, nekā tas bija 2015. gadā,” piebildis Zviedrijas Aizsardzības ministrs.
“Prioritāšu sarakstā iekļauta vajadzība pēc lielāka personāla armijā un aizsardzības organizācijā kā tādā. Tāpat nepieciešams ieguldīt laiku un līdzekļus arī kiberuzbrukumu novēršanā,” norādījis P. Hultkvists. “Drīzumā saņemsim jaunās paaudzes “Gripen” lidaparātus, tiks piegādātas jaunas zemūdenes, kā arī ASV ražotā “Patriot” pretraķešu sistēma. Nākotnē nepieciešama apjomīgāka kadetu iesaukšana obligātajā militārajā dienestā, jaunu Zviedrijas Bruņoto spēku brigāžu izveide, kā arī jāinvestē Gotlandes salas aizsardzībā,” viņš sacīja.