Jūras spēki Eiropas valstīs jau ilgu laiku saskaras ar grūtībām specializētu nirēju komandu uzturēšanā, kas būtu gatavas iesaistīties dažādu krīzes situāciju risināšanā. Dažādie valstu nirēju sagatavošanas standarti šo speciālistu prakstisko darbu bieži vien padara grūti savietojamu. Tāpēc nākotnē Eiropā domāts par vienotu nirēju sagatavotības un darba standartu izstrādi, vēsta aizsardzības jomas žurnāls “European Defence Matters”.
Šādas militāro nirēju komandas, kuras 24 stundas 7 dienas nedēļā būtu gatavas iesaistīties civilu vai militāru krīžu risināšanā atklātos ūdeņos, Eiropas valstīs netiek nodrošinātas. Tāpat arī nav iespējas jau tā nepilnīgās komandas uz pārlieku ilgu laiku nosūtīt operācijās uz ārzemēm. Taču vienota Eiropas valstu sadarbība, t.i., ES valstu militāro nirēju komandu apvienošanās kopīgos uzdevumos un palīdzības nodrošināšana krīžu gadījumos varētuu problēmu risināt, norāda “European Defence Matters”.
Taču arī šāds risinājums saskartos ar problēmu. Treniņu un apmācību atšķirīgums Eiropas valstu militārās niršanas struktūrās ievērojami atšķiras; arī ekipējums valstīm ir dažāds. Tieši tāpēc šobrīd Eiropas Aizsardzības aģentūra (European Defence Agency) strādā pie tā, lai nodrošinātu nirēju komandu savietojamību Eiropā.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Līdz šim vienotas Eiropas Savienības dalībvalstu jūras spēku operācijas bijušas gandrīz neiespējamas, jo tikai šobrīd tiek strādāts pie jauniem standartiem, lai militārie ūdenslīdēji spētu izdarīt kaut vai tik vienkāršu lietu kā uzpildīt savus skābekļa balonus uz citas valsts jūras spēku kuģa – visu šo laiku skābekļa kvalitātes standarti ES valstu vidū ir bijuši atšķirīgi, norāda “European Defence Matters”. Tieši tāpat atšķīrušies arī niršanas koncepti kā tādi: vairākas valstis pieļauj ūdenī atrasties tikai vienam nirējam, kamēr otrs atrodas uz kuģa un koordinē fiksēto līniju. Tikmēr citas paļaujas uz “buddy system”, kas paredz, ka ūdenī atrodas divi nirēji, kas viens otru uzmana. Tāpat atšķiras arī medicīniskie standarti, mācību ekipējums un aprīkojuma materiāli.
Tas ir izraisījis nopietnu kuģu un glābšanas ūdenslīdēju trūkumu, kas ir neaizstājami katrā nacionālā vai starptautiskā jūras operācijā. Mazākas ES valstis norāda, ka saskaras ar sarežģījumiem veikt nirēju apmācības, jo trūkst resursu un vietu, kur vadīt apmācības. Savukārt lielākās valstis bieži vien strādā nemitīgas virsstundas, lai spētu nodrošināt palīdzību dažādās krīzes situācijās, piemēram, 2018. gadā tika sniegta palīdzība Norvēģijas jūras spēku fregatei “Helga Ingstad”, kad tā saskrējās ar kravas kuģi, vai 2012. gadā, kad pie Itālijas krastiem apgāzās kruīza kuģis “MS Concordia”.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Lai uzlabotu savietojamību un spētu sadarboties, Eiropas Drošības aģentūras Jūras spēku Komandu apmācības projekta ietvaros 2012. gadā tika veikts arī “Jūras apmācību atbalsta pētījums”, kas koncentrējās uz trim galvenajiem aspektiem: navigācijas apmācība, zemūdens mīnu karadarbība un niršanas apmācības. Šī pētījuma mērķis bija noteikt jau esošās spējas, izteikt priekšlikumus iespējamām kopējām prasībām, analizēt atšķirības un ieteikt kā tās mazināt.
Saistībā ar niršanas apmācībām pētījumā tika noteiktas vairākas rekomendācijas, ieskaitot militārās niršanas doktrīnas izveidošanu. Lai sasniegtu nepieciešamās operacionālās spējas, jāizveido kopīgas niršanas regulas, jāizstrādā normas apmācību un operacionālajiem kvalifikācijas kritērijiem, kā arī jāizstrādāt kopīgs ūdenslīdēju centru sertifikācijas process. Pētījuma otrā daļa tika veikta 2017. gadā un tā piedāvāja plašu informāciju un analīzi par dalībvalstu nacionālajiem ūdenslīdēju standartiem, sarakstu ar kopīgajiem nosacījumiem nirējiem, kas darbojas civilajā jomā, kā arī minimālās prasības militārajiem ūdenslīdējiem, raksta “European Defence Matters”.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Pēc pētījuma Eiropas Aizsardzības aģentūra izveidoja jaunu projektu, lai izveidotu un vadītu jaunu modeli, kas vienotu Eiropas valstu standartus niršanā no kuģiem. Galvenais mērķis bija kopīgu ES militāro niršanas standartu identificēšana, atzīšana un savstarpēja sertificēšana.
Šī projekta ietvaros 2019. gada 3. aprīlī Senmandriē ostā netālu no Tulonas Francijā notika Eiropas Aizsardzības aģentūras pasākums, lai pārbaudītu kopīgo niršanas apmācību praktisko nozīmi. Tajā piedalījās četras ūdenslīdēju komandas no Vācijas, Spānijas, Polijas un Rumānijas, kā arī augsta ranga virsnieki no Bulgārijas, Francijas, Vācijas, Spānijas, Īrijas, Polijas un Rumānijas. Mācību mērķis bija veikt kopīgus uzdevumus reālos apstākļos. Mācību scenārijs tika pielīdzināts iepriekš notikušiem negadījumiem jūrā, lai demonstrētu, kā ieteiktie jaunie standarti, veiksmīgi darbotos ne tikai teorijā, bet arī praksē.
Foto: Normunds Mežiņš/Aizsardzības ministrija
Piemēram, Rumānijas un Polijas ūdenslīdēji sadarbojās, lai atrastu nogrimušu enkuru, kamēr Spānijas un Vācijas kolēģi kopīgi pārbaudīja fregates korpusu un veica piestātnes remontdarbus, izmantojot zemūdens metināšanas iekārtas.
Projekta dalībnieki vēlāk šo kopīgo apmācību dēvēja par īpaši veiksmīgu. Savukārt Eiropas Aizsardzības aģentūras Komandu jūras treniņu projekta vadītāji tika mudināti turpināt noteikto standartu popularizēšanu un spert nākamos soļus pēc iespējas ātrākai šo standartu apstiprināšanai ES dalībvalstīs, raksta “European Defence Matters”.
Foto: Gatis Dieziņš/Aizsardzības ministrija
Pasākuma dalībnieki secināja, ka kopēju niršanas standartu noteikšana ir lielisks piemērs tam, kā dalībvalstis varētu uzlabot savas aizsardzības spējas un padarīt tās savietojamas, tai pašā laikā nepārmaksājot. Īrijas Jūras dienesta komandieris karoga virsnieks komodors Maikls Malons (Michael Malone) pēc pasākuma sacīja, ka “ES kopējie ūdenslīdēju standarti sekmēs lielāku niršanas apmācības apvienošanu un sadali visās dalībvalstīs, vienlaikus uzlabojot savietojamību”.
Pēc standartu apstiprināšanas, nākamais solis būtu izveidot izmēģinājuma kursu kuģu nirējiem, lai izstrādātu kopēju sertifikāciju, kas tiktu atzīta visās dalībvalstīs, uzsver projekta autori.